Preses konferencē Luksemburgā Cakalots norādīja, ka lēmums ļauj valstij veidot ilgtermiņa attīstības plānus un jūlijā atmaksāt daļu no iepriekš izveidotajiem parādiem 7,4 miljardu eiro apmērā. Tomēr jebkādi lēmumi par Grieķijas parāda samazināšanu ir atlikti uz vēlāku laiku, proti, pēc Vācijas parlamenta vēlēšanām.
Ja valdībai izdosies īstenot iecerētās reformās, jau 2018. gada beigās Grieķija varētu atteikties no stingrajiem ekonomikas pasākumiem. Cakalots uzsvēra, ka tas ir gan Atēnu, gan starptautisko aizdevēju galvenais mērķis.
Valūtas fonds pēc būtības ir gatavs piedalīties šajā aizdevuma programmā ar aptuveni diviem miljardiem eiro. Tomēr nauda tiks izmaksāta tikai tad, kad pārējie aizdevēji varēs vienoties par milzīgā Grieķijas parāda samazināšanu, norādīja Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristīna Lagarda. Līdz šim, pēc Lagardas teiktā, visi solījumi ir pārāk miglaini un nenoteikti.
Par parāda atlaišanu nopietnas diskusijas varēs notikt tikai gada beigās. Vācijā, kas ir viens no lielākajiem Grieķijas kreditoriem, šis temats ir ļoti jūtīgs. Tādēļ nedz kanclere Angela Merkele, nedz viņas finanšu ministrs Volfgangs Šoible pirms rudenī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām nav gatavi iesaistīties šādās diskusijās.
Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pirms iepriekšējās Eirogrupas sanāksmes arī atzina, ka ilgtermiņa perspektīvā Grieķijas parāds ir pārāk liels. Tomēr pēc ministres domām, Eiropa to šobrīd nav gatava skaļi atzīt un arī spert attiecīgos soļus.
Tikmēr Grieķijas statistikas birojs ziņo, ka valstī turpinās nevienmērīga ekonomikas izaugsme. Šā gada martā, salīdzinot ar līdzīgu laika periodu pērn, rūpniecības produkcijas apjoms pieauga par 10%, bet aprīlī pieaugums bija tikai viens procents. Savukārt, salīdzinot ar aprīļa mēnesi, rūpniecības apjoms Grieķijā maijā saruka par apmēram divarpus procentiem.
