Grasās ierobežot pašvaldību aizņemšanās iespējas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Pašvaldības šogad saņems ne mazāk kā 19,6% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem. Tas izriet no Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokola, kuru pirmdien, 4. martā, apsprieda paplašinātā valdības komitejas sēdē. Visasākās diskusijas izraisīja Finanšu ministrijas (FM) piedāvājums – no šā gada paģērēt 25% lielu pašvaldības budžeta līdzfinansējumu projektiem, kuru īstenošanai tiek ņemti aizņēmumi.

Lai saņemtu aizdevumus, pašvaldībām vajadzēs līdzfinansējumu
00:00 / 01:08
Lejuplādēt
Pēdējos gados pašvaldības bijušas naskas uz aizņemšanos dažādu investīciju projektu īstenošanai. Turklāt aizņēmumi ņemti ne tikai dažādu Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētu projektu realizēšanai, bet arīdzan pašu vietvaru izlolotu būvprojektu īstenošanai. Tādēļ FM nolēmusi, ka turpmāk pašvaldībām, kas vēlas aizņemties naudu šādu projektu iedzīvināšanai, būs jānodrošina vismaz 25% liels līdzfinansējums.

 

Skaidrojot šāda ierosinājuma iemeslus, FM pārstāve Inta Komisare Ministru kabineta komitejas paplašinātajā sēdē teica: "Pašvaldības 2018. gadā ļoti lielā apjomā uzsāka investīciju projektus. Ja mēs skatāmies uz 2019. gadu, tad vidēja termiņa atļaujas, kuras pašvaldības jau ir saņēmušas, ir par 86 miljoniem. Fondu projektiem tie ir nepilni 30 miljoni un pārējiem – 56,5 miljoni. Vienlaicīgi pirmajos divos mēnešos mēs esam piešķīruši fondu projektiem aizņēmumu atļaujas par 31 miljonu."

Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") zināja teikt, ka dažas pašvaldības vēl arvien turpina atmaksāt aizņēmumus, kas ņemti pirms iepriekšējās pašvaldību reformas.

Līdzfinansējums tikšot prasīts, lai pamudinātu pašvaldības rūpīgāk izvērtēt vērienīgās ieceres.

"Lai pašvaldības izvērtētu savus būvobjektus, lai nebūtu tā, ka būves stāv tukšas, jo galvenais bija tās uzbūvēt, bet par to, kas ar tām notiks pēc tam, nav nekādas daļas," teica ministrs.

LPS pārstāvji gan uzsver – visus projektus nevar mērīt ar vienu mērauklu. Vietvaras būtu gatavas piekrist aptuveni 10% lielam līdzfinansējumam, taču ar noteikumu, ka prasība pēc līdzfinansējuma neattiecas uz gadījumiem, kad nauda vajadzīga investīcijām izglītības iestāžu – skolu un bērnudārzu ēkās.

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzsvēra:

"Pašvaldības nespēs novērst ēkās problēmas ar avārijas situācijām, ko jau ir konstatējušas kontrolējošās iestādes.

Tā ir viena lieta. Otra lieta ir Pierīgas jautājums. Piemēram, Ķekavā pēdējo septiņu gadu laikā bērnu skaits ir pieaudzis par 61%. Šeit ir nepieciešamība domāt, ka, ja šogad pasākumu aptur vai būs nepieciešams līdzfinansējums, tad pēc gada, diviem vai trim šiem bērniem nebūs, kur mācīties."

Valdības komitejas sēdē tika panākta vienošanās, ka uz aizņēmumiem, kas ņemti skolu remontiem un paplašināšanai vai bērnudārzu celtniecībai, prasība par līdzfinansējumu netiks attiecināta. Tomēr pirms aizdevuma piešķiršanas projekta lietderību plānots izvērtēt, šajā procesā iesaistot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Izglītības un zinātnes ministrijas.

Otrdien, 5. martā, valdības un LPS vienošanās un domstarpību protokolu plānots apspriest LPS domes sēdē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti