Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele stāstīja, ka pēc diviem Covid-19 zīmē pavadītiem gadiem, kad ierobežojumu dēļ arī lauku tūrisma uzņēmēji saņēma valsts atbalstu, gads uzsākās cerīgi. Tomēr karš Ukrainā ietekmēs ārvalstu tūristu skaitu Latvijā, tāpēc laukos šovasar cer uz vietējiem tūristiem.
"230 saimniecības ir atvērušās atvērtajās dienās, un tad tie saimnieki, kas kaut ko ražo, paši savu produkciju – jogurtus un sierus, gaļas izstrādājumus, kad pieliek klāt vēl kaut ko varbūt no kaimiņu ražojuma, tiešām dod ēdināšanu.
Tāpat ir ļoti daudz tādas vienkāršas nakšņošanas iespējas kā kempingi, dažādu tipu glempingi saauguši kā sēnes ar dažādiem telšu risinājumiem.
Daudzas dzīvnieku apskates vietas ar dažāda izskata vistiņām un trušiem, un bērniem īpaši tas patīk, ļoti daudz piedāvājumu katrai gaumei gandrīz. Man jāsaka, ka mums Latvijā ir daudz bagātīgāks šis piedāvājums nekā Lietuvā un Igaunijā, un par to mēs esam priecīgi un lepni," sacīja Ziemele.
Riebiņu novada Rušonas pagastā tūristus uzņems Lubānu ģimene. Saimnieks Juris Lubāns stāstīja, ka etniskā Latgales saimniecībā ar septiņām govīm viesi varēs nogaršot piecu veidu sieru. Saimniecība faktiski esot atvērta 360 dienas gadā.
"Daudzu vēlējums – iebraucām pie jums, Latgalē esot, pirmoreiz dzird latgaļu valodu. No savas saimniecības varu teikt, ka šobrīd strādājam bez izmaiņām, jo pie mums sākas sezona jūnijā. Rezervāciju ir mazāk, bet nav būtisks daudzums to Krievijas tūristu, tagad droši vien būs 0,01%. Bet mūsu darbību tas diži neietekmēs. Kad nav, tad nav, es nevaru diži izmainīt pasaules politiku," sacīja Lubāns.
Ventspils novada Jūrkalnes pagasta lauku sētā "Lūķi" ciemiņus uzņems jaunā saimniece Elīna Beitika, kas šogad pārņēmusi saimniecību no vecākiem. "Atvērtajās dienās laukos" ciemiņi varēs nogaršot kūkas, veidot jūras mandalas un apgleznot akmeņus. Saimnieki šogad realizē arī Eiropas projektu tūrisma pakalpojumu uzlabošanai.
"Man liekas, ka tūrismā labiekārtošana, telpu vai arī pakalpojumu likšana klāt ir tāda neatņemama sastāvdaļa. Jo cilvēki, lai viņi atgrieztos, viņiem gribas kaut ko jaunu, un mēs ceram, ka tas palīdzēs. Mēs esam uzstādījuši gaisa kondicionierus, līdz ar to karstā vai vēsā laikā ir iespēja pielāgot klimatu arī iekšā telpās. Mums ir jaunas gultas un matrači. Mums ir arī jauns pakalpojums klāt – elektrovelo noma un supi mums būs, arī virtuves mēs labiekārtojam un saules paneļi tiks uzstādīti tuvākajā laikā. Tas, ko es ļoti izjūtu, ka cenas aspekts ir tas, kas īstenībā ir galvenais faktors, kad cilvēki pieņem lēmumus, it sevišķi latviešu tūristi," atzina Beitika.
Asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele stāstīja, ka šobrīd liela interese ir par pasākumu rīkošanu laukos – uzņēmumu sporta spēlēm, kāzām un ģimeņu pasākumiem. Mazāk nekā iepriekš laukos atpūtīsies ārvalstu viesi.
"Process ar tām rezervāciju atteikšanām ir tā kā beidzies, jo atteiktas ir tuvākās, tās augusta un septembra rezervācijas vēl ir. Bet ļoti grūti, protams, ir Āzijas tūristiem, tiem pašiem japāņiem tagad jābrauc septiņu stundu vietā 14 un, protams, cena biļetei ir pavisam savādāka, nekā viņi pieraduši maksāt.
Amerikāņus mēs gaidām, arī vienu interesentu grupiņu rupjmaizes cepējiem, tāpat japāņiem ir amatniecība ļoti tuva sirdij,
un mēs ceram, ka šos tūristus tomēr uz otru gada pusi sagaidīsim, sākot no augusta. Protams, viss atkarīgs, kā mums visiem pasaulē ies, bet mēs neesam pesimistiski, galīgi ne. Saimnieki plāno celt cenu un, protams, ka tās vietas, kas ir populāras un pieprasītas, tās būs dārgākas, bet saimnieki ļoti labi apzinās, ka tie maksātāji jau ir mūsu pašu cilvēki, kam tas maciņš nepaliek biezāks līdz ar visām cenām, kas ceļas pārtikai un apkurei un tamlīdzīgi. Līdz ar to tā cenu celšana notiek ļoti uzmanīgi, un tāds milzīgs lēciens nu galīgi nav paredzams, viņi tiešām ceļ 10, 15% varbūt no tās savas pamatcenas," klāstīja Ziemele.
"Atvērtās dienas laukos" ir laba iespēja vienā dienā apmeklēt vairākus saimniekus un pašiem pārliecināties par pakalpojumu servisu, iepazīt saimniekus un izvēlēties, kur pavadīt brīvdienas vai atvaļinājumu.
