Gandrīz visas institūcijas ir parakstījušas «Rail Baltica» iepirkumu pārvaldes modeli

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem un 8 mēnešiem.

Lietuvas dzelzceļa kompānija "Lietuvos Geleženkeliai" aizvien ir vienīgā, kas nav parakstījusi "Rail Baltica" līgumu par iepirkumu pārvaldes modeli. Lietuvas Tirdzniecības un komunikāciju ministrija, kā arī uzņēmuma "RB Rail" vadība gan norāda, ka tā ir tikai tehniska lieta, kas dažās dienās būs atrisināta. Vienlaikus amatpersonas apliecināja, ka "Rail Baltica" izmaksas no 3,68 miljardiem eiro ir pieaugušas līdz pieciem miljardiem.

«Lietuvos Geleženkeliai» paraksta saņemšana esot tikai formalitāte

Faktu, ka "Lietuvos Geleženkeliai" ir vienīgā institūcija, kas nav parakstījusi iepirkumu pārvaldes modeli, trešdien atzina gan Lietuvas Tirdzniecības un Komunikāciju lietu ministrijas pārstāvis Nerijs Kaučiks, gan "Rail Baltica" vadības organizācijas "RB Rail" vadītāja Baiba Rubesa. 

Tomēr amatpersonas apgalvoja, ka pēdējais no nepieciešamajiem deviņu institūciju parakstiem ir tikai tehniska lieta.

"Tas ir dažu dienu jautājums. Tas nav jautājums, ka kaut kas šī līguma tekstā tiks mainīts vai tamlīdzīgi," sacīja Kaučiks.

"Es tikai varu apstiprināt, ka mēs strādājam ar pieņēmumu, ka “Lietuvas dzelzceļš” šo vienošanos parakstīs. Mums nav nekādu pierādījumu, ka varētu notikt pretējais. Solījumus dot nevaru, bet varu apliecināt, ka tas ir tehniska rakstura jautājums," bilda Kaučiks.

Kopumā "Rail Baltica" iepirkumu pārvaldes modelis ir jāparaksta deviņām institūcijām, un "Lietuvos Geleženkeliai" ir vienīgā, kas to līdz šim nav izdarījusi.

Arī Rubesa akcentēja, ka Lietuvas paraksts uz finansēšanas un izpildes nosacījumu līguma ir tikai dažu dienu jautājums.

Tikmēr Latvijas Televīzijas korespondente Lietuvā Solvita Denisa LTV raidījumā "Panorāma" teica, ka pēc sazināšanās ar Lietuvas dzelzceļa kompānijas pārstāvjiem noprotams, ka līdz šīs nedēļas beigām izmaiņu, visticamāk, nebūs. Proti, līgums līdz nedēļas beigām, visdrīzāk, netiks parakstīts. Neesot zināms, cik ilgi strādās juristi un citi uzņēmuma speciālisti, kas izvērtē līguma ietekmi.

"Lietuvos Geleženkeliai" neapmierina tas, ka pēc līguma parakstīšanas viņi kā akcionāri nedrīkstēs piedalīties konkursos un īstenot projektus.

Triju iepirkumu veidi

Tieši iepirkumu pārvaldes modelis definē katras Baltijas valsts lomu iepirkumu procesos. Par iepirkumu modeli Baltijas valstis un "RB Rail" vadība jau vienojās 7.septembrī sanāksmē Briselē, norādot, ka

iepirkumi būs iedalāmi trijos veidos: daļu veiks "RB Rail" vadība, daļu - konsolidēti, bet vēl daļu - nacionālā līmenī katra valsts atsevišķi.

"RB Rail" pārziņā būs iepirkumi, kas attiecas uz kopīgiem standartiem, pārskatiem, biznesa attīstību un mārketingu.

Konsolidēti iepirkumi attieksies uz materiālu un izejvielu iegādi, kā arī pārrobežu sliežu iecirkņu izbūvi. Šajos iepirkumos piedalīsies pa vienam no katras institūcijas. Visbeidzot, nacionālie iepirkumi skars sliežu ceļa virsbūvi, inženierbūves, pasažieru stacijas un citas vietēja mēroga būves.

(Avots: "Rail Baltica")

Amatpersonas akcentēja, ka finansēšanas un izpildes nosacījumu līgums palīdzēs projekta attīstībā. Kā norādīja "Rail Baltica" padomes loceklis Indreks Orevs, katrā no Baltijas valstī ir savi likumi, biznesa kultūra un sarunas ar iedzīvotājiem. Tāpēc ir labi, ka no vienas puses, "RB Rail" ir koordinējoša organizācija, no otras puses - katrai valstij tomēr ir savas atsevišķas tiesības izsludināt nacionāla mēroga iepirkumus.

Sarežģītības ziņā vēl nebijis projekts

Arī citi uzsvēra, ka "Rail Baltica" ir ļoti sarežģīts un vēl nebijis projekts.

Proti, kā Kaučiks norādīja, ka Eiropas Savienībā "nav tāda projekta, kur būtu iesaistītas trīs valstis". Savukārt Rubesa pauda, ka valstu vidū ir grūti saskaņot dažādos viedokļus. "Katrai valstij ir sava interpretācija par gandrīz katru aspektu," teica Kaučiks.

Komentējot projekta gaitu kopumā, Kaučiks atzina, ka Lietuvas pēdējo gadu laikā iekrātā pieredze noteica tās pozīciju diskusijās par "Rail Baltica" īstenošanu.

„Līdz šim ("Rail Baltica") Lietuvā nebija jauns investīciju projekts. 2009.gadā, krīzes laikā, mūsu valdība pieņēma sāpīgu lēmumu – attīstīt Eiropas platuma dzelzceļu. Tikai iedomājieties: krīze, investīciju samazinājums, bet Lietuva izlemj veikt ieguldījumu Eiropas platuma sliedēs, tātad, "Rail Baltica" projektā," sacīja Kaučiks. "To mēs arī izdarījām," viņš piebilda.

Lietuvas Transporta un komunikāciju ministrijas pārstāvis Nerijs Kaučiks par Lietuvas principiem līdzdalībā "Rail Baltica"
00:00 / 01:10
Lejuplādēt

"Sagatavošanās darbi turpinājās līdz 2013.gadam. Savukārt no 2013. līdz 2015. mēs uzbūvējām Eiropas platuma sliežu dzelzceļu paralēli esošam Krievijas platuma dzelzceļam no robežas ar Poliju līdz Kauņai. Tas bija tehnisks izaicinājums. Kā novietot Eiropas sliedes Krievijas sliežu vietā? Lietuvā jau zināja, kā to izdarīt.

Tāpēc Lietuvas pozīcija "Rail Baltica" projektā bija šāda: jā, mēs veidojam kopuzņēmumu projekta īstenošanai, taču noteiktas lietas mēs varam izdarīt paši. Mēs ieguvām noteiktas kompetences un tās mums ir jāizmanto. Tāda bija Lietuvas pieeja diskusijās par šo vienošanos," norādīja Kaučiks.

Izmaksas var sasniegt piecus miljardus eiro

Paredzams, ka iepirkumu pārvaldes modeļa ietvaros notiks iepirkumi dzelzceļa līnijas būvei no Igaunijas līdz Polijas-Lietuvas robežai.

Vaicāta, kādā stadijā šobrīd ir "Rail Baltica", Rubesa norādīja, ka starp plānošanu un dizainu.

Tomēr nekādas novirzes no plāna neesot un galvenais mērķis - līnijas atklāšana 2025.gadā paliek spēkā.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja šīs projekta izmaksas ir daudz precīzākas nekā pirms četriem gadiem, kad tās sākotnēji aplēsa piesaistītais konsultants. Toreiz tika rēķinātas vidējās viena kilometra dzelzceļa būvniecības izmaksas, ņemot vērā aptuveno līnijas garumu.

Tagad līnijas ceļi ir zināmi precīzāk, turklāt klāt jārēķina arī dažādas dzelzceļam nepieciešamās papildus būves, piemēram, tilti un viadukti.

“Es pieturētos pie piecu miljardu eiro izmaksu prognozes, to sakot, gan jābūt skaidri iezīmētām visām trim dzelzceļa līnijas trasēm. Tādējādi tās svārstīsies ap pieciem miljardiem, bet tās vēl tiks precizētas,” norādīja Rubesa. 

Visās valstīs vēl notiek sarunas ar reģioniem, pašvaldībām un iedzīvotājiem, kuru zemēm un īpašumiem ir plānots cauri virzīt dzelzceļu. Piemēram, Latvijā aizvien vēl notiek saskaņošana par dzelzceļa maršrutu Salacgrīvā, toties Igaunijā sarunas norit divos reģionos - tur norit publiskā apspriešana.

Amatpersonas atgādināja, ka vilcienam būs jābrauc ar 240 km/h lielu ātrumu. Tiesa, pilsētās, piemēram, Rīgā, kā arī dabas liegumos vilciena braukšanas ātrums varētu būt mazāks, paskaidroja Latvijas pārstāvis Dins Merirands, "Eiropas Dzelzceļa līnijas LTD" pārstāvis. Tiesa, neskaidrības pastāv par posmu starp Kauņu un Polijas robežu, kur ātrums varētu nebūt tik liels.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs.

Triju Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa iepriekš atzina, ka ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības sagatavošanas darbus Latvijā un Igaunijā plānots uzsākt 2018.gadā, bet reāla dzelzceļa līnijas izbūve varētu sākties 2019.-2020.gadā.

Baltijas valstu dažādie viedokļi par "Rail Baltica" attīstību iezīmējās arī diskusijās par to, kā projektā notiks iepirkumi. Galu galā, 7.septembrī Baltijas valstis un "RB Rail" panāca vienošanos, ka daļa iepirkumu notiks caur kopuzņēmumu jeb konsolidēti un daļa nacionālā līmenī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti