Savukārt 2017.gadā ministriju pieprasījums ir 781,684 miljonu eiro apmērā, bet 2018.gadā tas sasniedz jau 1,154 miljardus eiro.
"Esošajā ekonomiskajā situācijā, kad valsts budžeta iespējas papildu izdevumu finansēšanai ir ierobežota, esam aicinājuši nozaru ministrijas atbildīgi iesniegt jaunus budžeta pieprasījumus. Jau tagad ir skaidrs, ka visus ministriju pieprasījumus apmierināt nebūs iespējams. Tāpēc jau augustā, veidojot 2016.gada valsts budžetu atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm – kas ir valsts iekšējā drošība; valsts nacionālā aizsardzība; veselība un izglītība, ja tiek īstenotas strukturālās reformas; kā arī pensijas – Ministru kabinets koleģiāli pieņems lēmumus par to, ko valsts var atļauties papildu no nākamā gada," norādīja Jarockis.
2016.gada budžetā visvairāk papildus finansējumu ir pieprasījusi Veselības ministrija, Iekšlietu ministrija un Aizsardzības ministrija - attiecīgi 159,7 miljonus eiro, 122,7 miljonus eiro un 68,5 miljonus eiro. Tālāk seko Satiksmes ministrija (67,3 miljonus eiro), Izglītības un zinātnes ministrija (51 miljonu eiro), Labklājības ministrija (no valsts speciālā budžeta 11,4 miljonus eiro, bet pamatbudžeta - 16,7 miljonus eiro), kā arī Kultūras ministrija (18,6 miljonus eiro).
Vides aizsardzības un reģionālas attīstības 2015.gada budžetā iesniegusi jaunās politikas iniciatīvas par 4,6 miljoniem eiro, Tieslietu ministrija - 5,1 miljonu eiro, turklāt ministrija arī prasījusi papildu 4,4 miljonus eiro Zemesgrāmatas nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesām. Zemkopības ministrija iesniegusi iniciatīvas par 4,2 miljoniem eiro, bet FM - par 1,4 miljoniem eiro.
Turklāt ministriju papildus pieprasījumi pēc finansējuma jaunām politikas iniciatīvām būtiski pieaug nākamajos gadus - 2017. un 2018.gadā.
Būtisku papildus finansējumu nākamgad pieprasījusi arī Latvijas Televīzija un Latvijas Radio - 5,7 miljonus eiro.
Jarockis informēja, ka Ekonomikas ministrija vēl nav iesniegusi savas iniciatīvas.
Savukārt jaunākie ekonomiskās izaugsmes rādītāji gaidāmi jūlijā, bet, pat plānotajam izaugsmes tempam – trīs procentiem no IKP – nemazinoties, paredzams, ka papildu ieņēmumu, ko veltīt ministriju plānu īstenošanai, būs ļoti, ļoti maz. „Par 500 miljoniem mēs noteikti nevaram runāt, jo tādu ekonomisko izaugsmi mēs neprognozējam pat savos optimistiskākajos sapņos diemžēl. (..) Mēs pārskatīsim ieņēmumu prognozes, ja ieņēmumu prognozes saglabāsies pašreizējā līmenī, tad jau runa par papildu finansējuma piešķiršanu nozarēm var būt ļoti šaura šī diskusija, mēs paredzam, ka nākamā gada budžeta sarunas tiešām būs ļoti sarežģītas,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne.
Jau vēstīts, ka valdība darbu pie nākamā gada budžeta plāno sākt vasaras sākumā.
