Neuzrādītā peļņa un "aplokšņu algas"
Pētnieks Arnis Sauka skaidro, ka ēnu ekonomiku veido galvenokārt neuzrādītā peļņa uzņēmumos un "aplokšņu algas".
“Latvijas ēnu ekonomikas sarukuma pamatā ir samazinājums neuzrādītajos uzņēmējdarbības ienākumos un neuzrādīto darbinieku skaitā. Tomēr joprojām tieši uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšana ir komponente, kas nosaka lielāko ēnu ekonomikas apjomu atšķirību Latvijas un pārējo divu Baltijas valstu starpā. Savukārt aplokšņu algu neuzrādīšanas līmenis ir bijis līdzīgi augsts visās trīs Baltijas valstīs,” klāsta ekonomists.
Viņa vadītā ikgadējā pētījumā secināts, ka uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšana tieši Latvijā Baltijas valstu vidū ir īpaši specifiska. Proti, Latvijā tā ir 18,5%, savukārt Lietuvā un Igaunijā attiecīgi 11,7% un 8,3%.
Toties "aplokšņu algu" līmenis Baltijas valstīs ir līdzīgs - apjomā no 15,4% līdz 18,1%.
Visaugstākā ēnu ekonomikas koncentrācija aizcien vērojama būvniecībā.
Tendences ir pozitīvas, taču situācija negatīva
Komentēdams ēnu ekonomikas īpatsvaru kopumā, Sauka min, ka ir redzamas pozitīvas tendences, jo tas ir sarucis jau trīs gadus pēc kārtas. Vēl vairāk - 2009.gadā ēnu ekonomika Latvijā 36,6%.
Tomēr situāciju nedrīkst uzskatīt par pozitīvu.
Viņaprāt, Latvijai ir jātiecas uz ēnu ekonomikas īpatsvaru, kas ir vidējā Eiropas Savienības (ES) līmenī – 14% no IKP. Sauka domā, to ir iespējams sasniegt tuvākajos trijos līdz piecos gados ar nosacījumiem, ka tiek pieņemta nodokļu reforma, kā arī notiek vēl citas pārmaiņas. Pēc pētnieka teiktā, ēnu ekonomiku līdz šim lielākoties izdevies apkarot ar represīvām metodēm, taču tagad pienācis laiks meklēt citus risinājumus.
Latvijā aizvien ir augstākais ēnu ekonomikas īpasvars no IKP visu triju Baltijas valstu vidū. Lietuvā tas pērn bija 16,5%, savukārt Igaunijā - 15,4%.
Sauka uzsver, ka Latvijā ir laba nodokļu maksāšanas morāle.
Tomēr gan viņš, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš atzīst, ka to negatīvi ietekmē sajūta uzņēmēju vidū, ka uzņēmējdarbības vide netiek uzlabota, savukārt nodokļos samaksātais – netiek lietderīgi iztērēts.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule uzsver, ka Valsts ieņēmumu dienesta jaunā stratēģija paredz turpmāk lielāku vērību pievērst preventīviem pasākumiem.
Ņemot vērā to, ka par aktuālāko problēmu patlaban uzskatāmas dažādas pievienotās vērtības nodokļa shēmas, lielāku akcentu paredzēts likt uz to izskaušanu.
"Vērtēsim jaunus nodokļu maksātājus, kuri gribēs reģistrēties PVN reģistrā. Vērosim viņu pirmos darījumus - vai patiešām tiek piegādātas izejvielas un preces. Mēs redzam, ka šajos PVN karuseļos un shēmās ļoti bieži notiek fiktīvi darījumi, kas pareizi atspoguļoti grāmatvedības dokumentos, taču dabā nav notikuši," norāda Cīrule.
Tipiskais nodokļu nemaksātājs - šķīries pusmūža vīrietis
Vērtējot pašreizējo ēnu ekonomikas īpatsvaru, Cīrule atzīst, ka ir grūti pateikt, kāpēc tas mazinās. Viņa gan pieļāva, ka tas noticis tāpēc, ka VID cenšas ar uzņēmējiem kļūst atvērtāks.
Viņa arī piezīmē, ka cīņa ar ēnu ekonomiku turpināsies, apkarojot PVN nemaksāšanu, padarot stingrākas prasības kases aparātu izmantošanā, kā arī citos veidos.
Endziņš piebilst, ka ēnu ekonomiku var samazināt, arī palielinot eksportu. Daudzi Latvijas uzņēmumi strādā tikai Latvijas tirgum, kas arvien vairāk sarūk. Līdz ar to uzņēmumiem aizvien grūtāk ir izdzīvot. Eksports palielinātu to dzīvotspēju un mazinātu motivāciju doties ēnu ekonomikā. "Pašreiz atslēgas jautājumi ir divi - jāievieš vidēja termiņa nodokļu stratēģija, kas noteikti radīs daudz labvēlīgāku augsni uzņēmējdarbībai, mazinot to skaitu, kuri vēlas krāpties; otrkārt, jāturpina strādāt pie Valsts ieņēmumu dienesta stratēģijas," norāda kameras vadītājs.
Cīrule arī iezīmē, ka tipiskais “aplokšņu algu” saņēmējs Latvijā ir šķīries 45 līdz 55 gadu vecs vīrietis, kam, iespējams, ir lielas kredītsaistības vai ir jāmaksā uzturlīdzekļi.
Viņa arī neslēpa pārsteigumu, ka nodokļu nemaksātāju vidū ir ne tikai mazo algu saņēmēji, bet arī uzņēmumu vadītāji un pat augsta ranga grāmatveži.
Ziņots, ka 2015.gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā bija samazinājies līdz 21,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir par 2,2 procentpunktiem mazāk nekā 2014.gadā.
