Baltijas galvaspilsētās degvielas cenu kāpums turpinās nu jau mēnesi. Dārgākais benzīns ir nopērkams Tallinā, bet lētākā degviela pieejama Viļņā. Cenu atšķirības gan nav tik būtiskas – benzīnu var nopirkt par 1,5 eiro līdz 1,55 eiro litrā, bet dīzeļdegvielas litra cena tuvojas 1,40 eiro par litru.
"Degvielas cenas ir šoreiz pilnībā iesaistījušās šajā histēriskajā energoresursu cenu kāpumā pasaulē. Tātad elektrība, dabasgāze ir izdarījušas spiedienu uz naftas un naftas produktu cenām, un tās ir pieaugušas būtiski pēdējo divu nedēļu laikā," sacīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdis un degvielas uzpildes staciju tīkla "Astarte-nafta" šefs Ojārs Karčevskis.
Degvielas cenas nu jau par divdesmit un vairāk centiem litrā pārsniedz tās, kādas bija pirms pandēmijas. Nozares līderis Karčevskis tam minēja vēl kādu iemeslu. "Dramatiski ir pieaugusi biokomponentu cena, ko mēs kā tirgotāji pievienojam pie degvielas saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvām. Šis komponentes pieaugušas cenā trīs reizes.
Bet kopumā ir tā, ka naftas produktu cenas iespaido elektrības cenas vairākkārtējs – četrkārtējs, pieckārtīgs – pieaugums, nebijušais, vispār neredzētais."
Gan degvielas tirgotāji, gan Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis prognozēja, ka no patērētāju viedokļa pozitīvas izmaiņas var gaidīt tikai pēc pusgada jeb apkures sezonas beigās.
"Tuvojoties apkures sezonai un saglabājoties saspringtai situācijai dabasgāzes tirgū, visticamāk, arī naftas cenas turpinās palielināties, un tas lielā mērā būs atkarīgs no tā, kādi būs laika apstākļi un gaisa temperatūras svārstības. Tādu cenu atslābumu, es domāju, mēs varam gaidīt ne ātrāk kā apkures sezonas beigās, tātad jau ziemas izskaņā nākamgad," sacīja Valdmanis.
Ekspertu piesauktā histērija radusies, jo pēc pandēmijas pāris dīkstāves sezonām uzņēmēji ļoti strauji atsākuši ražošanu un piegādes, turklāt tie, kam ir iespējas, veidojuši arī krājumus gaidāmajai sliktajai nākotnei. Rekordaugstais pieprasījums pēc energoresursiem sit arī šo resursu cenu rekordus.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis vērtēja, ka degvielas cenu pieaugums vairāk skar uzņēmējus, nevis mājsaimniecības, kas jau pielāgojušās mazkustīgai dzīvei pandēmijā.
Arī uz tā saukto izklaides braucienu rēķina ietaupītais, ja ģimenes pat atteiktos no iekšzemes braucieniem, tomēr ne tuvu nebūtu tāds, lai kompensētu citu resursu cenu straujo kāpumu. Valdībai būs jādomā par atbalsta rīkiem, sacīja ekonomists Gašpuitis.
Ekonomists ir pārliecināts, ka ap gadumiju jau būsim spiesti runāt par krīzi daudzās ģimenēs, bet valdības rīcība atkal sekos novēloti. "Tas ir jautājums, cik daudz mēs to palaižam pašplūsmā, jo jebkurā gadījumā tās problēmas kaut kur akumulēsies. Uzstādījumu ziņā gribētos dzirdēt no valdības, ka tiek meklēti potenciālie risinājumi (..)," sacīja ekonomists.
Arī atbilstoši jaunākajam Starptautiskā Valūtas fonda novērtējumam pasaules inflācija stabilizēsies līdz nākamā gada vidum.
