Saņemt vairāk brīva laika, cilvēki būtu apmierinātāki ar darbu, augtu radošuma līmenis. Tādējādi paliktu vairāk laikam mācībām, sevis pilnveidošanai vai vienkārši atpūtai. Tā ideju par 32 stundu darba nedēļu, balstot līdzīgos piemēros ārzemēs, pieteica portālā "manabalss.lv", kur to atbalstīja virs 11 000 cilvēku.
Saīsināta darba pieeju jau pašlaik neliedz likumi individuāli kādā uzņēmuma, taču visā valstī un visos sektoros pāriet uz četru darba dienu modeli būtu nesaprātīgi. Tas nozīmētu tautsaimniecības sašaurināšanos, vērtēja EM Analītiskā dienesta vecākais analītiķis Oļegs Barānovs.
"Ja mēs runājam par tautsaimniecības līmeni, tad, mūsuprāt, tik krasa darba nedēļas saīsināšana par 20% kopējo ieņēmumu līmeni samazinātu par 15%.
To nekādi nekompensēs šo darbinieku apmierināšana un radošā līmeņa palielināšanās brīvā laika pieauguma dēļ," uzskata EM pārstāvis.
Līdzīgi to vērtēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Pēc viņa teiktā, ja nedēļā saražo četrus, nevis piecus galdus, ir mazāk, ko pārdot un nopelnīt.
"Ja mēs gribam noķert un apsteigt Baltijas valstu kaimiņus, labklājības ziņā vairāk vai mazāk vēlamies sasniegt Eiropas Savienības dzīves līmeni, tad šobrīd uz visu valsti attiecināt šādu kārtību un pieeju būtu totāli bezatbildīgs solis," sacīja Endziņš.
Endziņš norādīja, ka līdz šim atsevišķi eksperimenti ar īsāku darba nedēļu bijuši augstākas attīstības valstīs kā Dānijā, Lielbritānijā, Japānā.
"Ja mēs būtu ar Kataras vai Apvienoto Arābu Emirātu dabas bagātībām un ekonomika turētos uz šādiem resursiem, tad varētu gudrot šādā virzienā," teica Endziņš.
Iedvesmojies no Islandes piemēra pielāgot iespējas saīsināt darba nedēļu par 4-5 stundām ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns. Islandes galvaspilsētā Reikjavīkā publiskajā sektorā šādu pieeju testē jau dažus gadus. Arī Latvijā saīsinātas darba nedēļas pilotprojektu varētu mēģināt iedzīvināt pašvaldībās, vērtēja Baldzēns.
"Astoņu stundu darba diena un piecas dienas darba nedēļa mums ir kopš Satversmes tēvu lēmuma. Tas ir 1920. gads.
Kopš tā laika darba organizācija ir pietiekami daudz attīstījusies. Tehnoloģijas, iekārtas utt. No mūsu viedokļa, nevajadzētu atteikties no šīs idejas kā tādas, jo es domāju arī darba devējam, ja viņi mazliet piestrādā pie darba organizācijas kopā ar darbiniekiem, daudzās vietās pavērtos šī iespēja," sprieda Baldzēns.
Līdzīga priekšlikuma izskatīšana pirms dažiem gadiem apstājās Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē. Šobrīd, ņemot vērā pieredzi kovida pandēmijas laikā un citas vēsmas, idejas virzībai vismaz pārbaudes režīmā varētu būt politisks atbalsts. To vērtēs vairākās Saeimas komisijās.
