Atbalsta palielinājumam no budžeta līdzekļiem papildu nepieciešami 17,5 miljoni eiro gadā.
Ja valdība šo priekšlikumu atbalstīs, tad atbalsta apjoms tiktu noteikts šādā apjomā:
- daudzbērnu ģimenei – 20 eiro;
- trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai (personai) – 15 eiro;
- ģimenei (personai), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti – 15 eiro;
- personai ar I invaliditātes grupu vai tās aizgādnim – 15 eiro.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) pirmdien ar šo piedāvājumu iepazīstinās koalīcijas partnerus sadarbībās sanāksmē.
Vitenbergs norādīja, ka šis risinājums ļaus nekavējoties kompensēt elektroenerģijas cenu pieaugumu vismaz 150 000 mājsaimniecību.
“Straujais elektroenerģijas cenu kāpums uzliek papildu slogu mājsaimniecībām, visas ģimenes to nosegt nevarēs. Ņemot vērā, ka energoresursu cenu izmaiņas palielina enerģētiskās nabadzības risku, valstij būtu jākompensē cenu kāpums daudzbērnu ģimenēm, mazturīgām mājsaimniecībām un citiem lietotājiem, kuriem ir vislielākie riski nespēt nomaksāt rēķinus,” atzīmēja ministrs.
EM jau ieviesusi atbalsta programmu, kas aizsargātiem lietotājiem no valsts budžeta sedz daļu no elektrības rēķina, taču pašreizējos apstākļos atbalsta apjoms ir jāpalielina, uzskata Vitenbergs.
Šā gada 1. septembrī sāka darboties aizsargātā lietotāja datu informācijas sistēma (ALDIS) – risinājums automātiskā atbalsta piešķiršanā elektroenerģijas izmaksu daļējai segšanai daudzbērnu ģimenēm, pensionāriem ar invaliditāti, ģimenēm ar bērniem ar invaliditāti, maznodrošinātām mājsaimniecībām.
Ministrijā atzīmēja, ka elektroenerģijas cenu izmaiņas ir vērojamas visā Eiropā, kur cenas kāpumu šogad galvenokārt ietekmējuši aukstie laikapstākļi ziemā un karstie un sausie laikapstākļi vasarā, straujš dabasgāzes cenu kāpums, CO2 kvotu cenu kāpums, kā arī ekonomikas atveseļošanās no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes. Savukārt dabasgāzes cenas pieaugumam ir ilgāks “ķēdes” efekts – ilgstoši zema gaisa temperatūra 2020./2021. gada ziemā Eiropā un Āzijā, kā rezultātā pieauga dabasgāzes patēriņš aukstajā periodā; atjaunojoties ražošanai pēc Covid-19 krīzes, arī pieauga pieprasījums pēc dabasgāzes; kā arī karsto laikapstākļu ietekmē uz Āziju tika novirzīts vairums pasaulē pieejamās LNG (sašķidrinātā dabasgāze, angļu: LNG – Liquified Natural Gas) kravas.
Jāatgādina, ka 30. septembrī Vitenbergs bija sasaucis Valsts enerģētiskās krīzes centra sēdi, kurā nozares atbildīgo iestāžu pārstāvji informēja, ka gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes, gan siltumenerģijas ražošanā izmantotie izejmateriāli Latvijā ir pietiekamā daudzumā, taču vērojamas cenu izmaiņas – straujākas izmaiņas ir elektroenerģijai un dabasgāzei, mazāk straujas – šķeldai un citiem resursiem, kas tiek izmantoti siltumenerģijas ražošanā.
KONTEKSTS:
Eiropa piedzīvo nepieredzētu enerģijas cenu pieaugumu, kas var apdraudēt ekonomikas atkopšanos pēc pandēmijas un negatīvi ietekmēt iedzīvotāju ienākumus. Cenu kāpums būs vēl straujāks, sākoties jaunajai apkures sezonai. Eiropas Savienība un dalībvalstis domā par risinājumiem, lai mājsaimniecības varētu atļauties samaksāt par siltumu un elektrību.
