Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Latvijas bizness kļuvis atkarīgs no ES fondu naudas

Eksperti: Latvijas bizness kļuvis atkarīgs no ES fondu naudas

Latvijas bizness ir ne tikai pieradis, bet pat kļuvis atkarīgs no Eiropas Savienības (ES) fondu naudas, tāpēc iespējas saņemt aizņēmumus pat par zemām procentlikmēm ar ilgiem atmaksas termiņiem nešķiet interesantas. Tā “Panorāmas” aptaujātie eksperti skaidro, kādēļ Latvijas uzņēmumi bijuši kūtri tā sauktā Junkera plāna naudas izmantotāji.

Lai atgrieztu izaugsmi ekonomikā un jaunas darba vietas, Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers pērnā gada sākumā ierosināja veidot investīciju fondu, lai atbalstītu dažādus projektus publiskajā un privātajā sfērā. Tapa vērienīgais “Junkera plāns” ar vairāk nekā 300 miljardu eiro investīcijām.

Junkera plāns neizsniedz grantus, bet gan finanšu instrumentus – aizdevumus, galvojumus, kā arī kapitāla instrumentus. Tā kā finansējuma saņēmējam ieguldījums būs jāatmaksā, projektiem jābūt maksimāli ilgtspējīgiem un ekonomiski dzīvotspējīgiem.

“Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (EFSI) finansē privātus projektus, kā arī privātos – publiskos projektus (PPP). Tādējādi, ja ir PPP projekts, tajā publiskais sektors var spēlēt zināmu lomu. Tomēr galvenā ziņa Latvijā ir domāta privātajiem investoriem. Ja ir nepieciešama risku finansēšana, EFSI var to nodrošināt un par to tiešā veidā var sazināties ar Eiropas Investīciju banku,” norāda ES Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Jirki Katainens.

Nesenais Eiropas Investīciju bankas pētījums atklāj ne pārāk patīkamu faktu – 315 miljardu eiro lielais investīciju plāns sadalīts starp lielajām valstīm.  Eksperti gan uzsver, ka problēmas nav tikai apstākļos, ka Latvijā biznesa mērogi būtu mazāki. Galvenā problēma – uzņēmēju domāšana.

“Šobrīd iet pilnā sparā ES fondu apgūšanas process, un tie nav jāatdod. Tas ir atraktīvāk, nekā aizņemties naudu un strādāt ar aizņemtu naudu, neraugoties uz to, ka tā ir par ārkārtīgi zemiem procentiem. Labāk vēlme ir koncentrēties uz fondu apguvi.

Tādējādi mēs esam kļuvuši atkarīgi. Mums tādā apjomā ir [ES fondu] finansējums, ka aizņemta nauda nav interesanta,” neslēpj ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”).

Līdzīgu viedokli pauž arī finanšu institūcijas “Altum” vadītājs Reinis Bērziņš. Tomēr interese par šāda finanšu instrumenta pielietojumu aug – līdz šim par iespējām pieteikties kredītam konsultēti 25 uzņēmumi. Četri līdz pieci projekti jau ir iesniegti finansējuma piesaistei. Daudzi no tiem saistīti ar infrastruktūras attīstību, viens ar medicīnu, bet vēl viens – ražošanas attīstību. Projektu mērogs svārstās no 50 līdz 100 un vairāk miljoniem eiro.

“Ir empīriski novērojumi – ja nauda ir nevis dāvināta, bet aizņemta, projekti ir nopietnāki, dzīvotspējīgi. Svarīgi, ka ar atdoto naudu mēs varam palīdzēt citiem. Tas multiplikators ir labāks finanšu instrumentiem,” skaidro Bērziņš.

Interese par šādu līdzekļu izmantošanu būtu arī galvaspilsētas pašvaldībai.

Apjomīgi līdzekļi Rīgā būtu vajadzīgi gan Ziemeļu šķērsojuma izbūvei, gan ūdens un kanalizācijas tīkla pilnīgai atjaunošanai. Rīgas dome gan ir rezervēta.

“Ja mēs šodien nosēžamies un diskutējam, vai mēs esam gatavi šādas saistības uzņemties, tad Rīga viena pati to izdarīt nevar. Rīgai ir 800 miljonu gada budžets, ar likumā noteikto saistību apjomu – ne vairāk kā 20% no gada budžeta var būt šīs ilglaicīgās saistības,” saka Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (“Gods kalpot Rīgai”).

Kādēļ Latvijai nav izdevies piesaistīt vairāk naudas, valdībā rosinājis pētīt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”). Tagad jāanalizē kļūdas, lai būtu gatavi nākamajam finansējuma periodam. “Runā, ka šim plānam jāseko turpinājumam. Šī pirmā informācija saka, ka šī investīcija dod zināmu rāvienu dalībvalstu ekonomikā. Tādēļ pilnīgi noteikti nekas nav par vēlu,” saka ministrs.

Eksperti uzsver – Latvijas uzņēmējiem jau tagad jāmācās strādāt ar aizņemtu naudu, lai problēmu nebūtu pēc 2020.gada, kad beigsies Eiropas fondu līdzekļi. Tomēr daudziem aizvien nav izpildāma viena no Junkera plāna prasībām – pašu līdzfinansējums projektam.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti