ĪSUMĀ:
- Salaspilī jūtas droši, jo jau ražo enerģiju no saules; daļēji izmanto gāzi.
- Latvija apņēmusies samazināt gāzes apjomu, ko izmanto.
- Ilgākā termiņā Latvijā pāries uz bezemisiju tehnoloģijām.
- Eksperti prognozē, ka pilnīgi no gāzes nevarēs atteikties, bet noteikti īpatsvars samazināsies.
No Latvijas energobilances 20% veido gāze. To izmanto gan centralizētā siltumapgādē, gan elektrības ražošanā. Lauvas tiesu centralizētā siltumapgādē gāzi izmanto Rīgā, Daugavpilī un Rēzeknē. Savukārt elektrības ražošanā gāzes apjoms iet roku rokā ar dabasgāzes cenu. Gados, kad dabasgāzes cena ir zema un tirgus situācija ir labvēlīga, tad Latvijā elektrības ražošanā ir iespējams no gāzes saražot pat līdz 50% Latvijai nepieciešamās elektrības. Teorētiski tehniskās iespējas ļauj ar dabasgāzi segt arī pilnīgi visu elektrības patēriņu.
Salaspilī jūtas droši, ražojot enerģiju no saules
Latvijas Radio viesojās siltumapgādes uzņēmumā SIA "Salaspils siltums", kur skatam pavērās vairāk nekā divus hektārus plašs lauks ar saules kolektoriem. To kopumā ir vairāk nekā 1200. Uzņēmuma valdes locekle, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas prezidente Ina Bērziņa-Veita stāstīja, ka uzņēmums 20% siltumu saražo, izmantojot saules enerģiju.
"Vēl pirms 10–11 gadiem mēs bijām 100% atkarīgi no fosilā kurināmā – dabasgāzes. Šobrīd mūsu energoresursu "pīrāgā" 20% enerģijas gada griezumā ražojam no saules. Ap 70% mēs ražojam no šķeldas. 10% ir tā dēvētās pīķa slodzes, kad ir augstākais pieprasījums, un tad izmantojam dabasgāzi," stāstīja Bērziņa-Veita.
Viņa skaidroja, ka tā ir diversifikācija un pareizas sistēmas izmantošana. Uzņēmums seko līdzi patēriņam, lai mājās nebūtu siltumu zudums. Tāpat "Salaspils siltums" būtībā dzīvo saskaņā ar dabu un mēģina pēc iespējas vairāk uzkrāt akumulācijas tvertnē. Nākamais solis, ko uzņēmums vēlas iet, – mazināt gan šķeldas, gan gāzes izmantošanu siltuma ražošanā, siltumapgādē izmantojot siltumsūkni un vēja enerģiju. Tas ļaus vēl par 5% samazināt dabasgāzes patēriņu.
"Tas viss iet roku rokā ar laika apstākļiem ziemā – cik tā ir auksta, barga un cik svārstīga ir temperatūra," norādīja Bērziņa-Veita.
Atbildot uz jautājumu, vai saistībā ar karu Ukrainā atjaunīgo energoresursu izmantošanā veiktās investīcijas dod drošības sajūtu, viņa skaidroja:
"Jā, protams, mēs esam izskatījuši visus variantus – kad mums ir gāze, ļoti dārga gāze un kā mēs to ekonomējam. Situāciju, ja mums gadījumā nebūs dabasgāze, tad ar ko mēs to varam aizstāt – propāna gāze, sašķidrinātā gāze vai dīzeļdegviela, ja tas ir nepieciešams. Tas, ko mēs varam uzkrāt. Vai nu mēs optimizējam tā, ka, mazinot komfortu mājās, mēs Salaspilī varam iztikt bez gāzes, nenosalstot savos mājokļos."
Uz jautājumu, kad un vai atjaunīgie energoresursi no energobilances varētu izspiest dabasgāzi no Latvijas, Bērziņa-Veita atbildēja šādi:
"Ja mēs runājam par centralizēto siltumapgādi, tad pie optimālas, gudras rīcības vai plāna un investīciju piesaistes tie optimāli varētu būt trīs gadi, kuros līdz minimumam vajadzētu samazināt fosilo kurināmo. Protams, apstākļi arī to spiedīs darīt. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams izbūvēt siltumtrases uz blīvāk apdzīvotiem rajoniem, paplašinot tīklus un plānveidīgi domājot par investīcijām."
"Salaspils siltuma" pieredze siltumapgādē izmantot saules enerģiju interesējot ne vien Latvijas siltumapgādes uzņēmumus, bet arī ārvalstu. Ne tikai no kaimiņvalstīm, bet pat no Mongolijas. "Salaspils siltuma" kolektoru lauks ir unikāls Baltijas līmenī. Lieluma ziņā Eiropā tas ir lielākais ārpus Dānijas. Arvien vairāk siltumapgādes uzņēmumu uz šādiem saules kolektoru laukiem skatās, bet ir vairāki šķēršļi – jāsakārto sistēma, jābūt lielai teritorijai, kur kolektorus uzlikt un jādabū finansējums.
"Banka labprāt dod kredītu, bet jābūt arī savam ieguldījumam.
Šobrīd, kad mums atvērās Eiropas programma, tad ir degošais variants, ka jātaisa kaut kas ļoti ātri. Un šajā gadījumā tās ir granulas vai šķeldu katli. Ja godīgi, tad mums vēl joprojām Eiropas struktūrfondos, kas domāti atbalstam centralizētiem siltumapgādes uzņēmumiem bez kurināmo tehnoloģijām, nav izstrādāti kritēriji. Mēs vienkārši, veidojot kompleksu kopā, pateicoties Ekonomikas ministrijai, izveidojām un saņēmām atbalstu. Bet būtībā ir jāsakārto šī investīciju vai fondu struktūra tā, lai motivētu pāriet uz citām tehnoloģijām, jo tas ir izdevīgi, labi un ļoti patīkami," stāstīja Bērziņa-Veita.
Latvija apņēmusies samazināt gāzes apjomu
Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta vadītājs Edijs Šaicāns uzsvēra, ka gāzes īpatsvara samazināšanā jāstrādā vairākos virzienos – centralizētā siltumapgādē, elektrības ražošanā. Svarīgs virziens ir mājsaimniecības sektors, kas izmanto gāzi individuālajai apkurei, un rūpnieciskie uzņēmumi, kuriem gāze nepieciešama gan tehnoloģiskajiem procesiem, gan siltumapgādē.
"Ja runājam par to, kādā veidā mēs plānojam gāzi samazināt Latvijas energobilancē, tad pamata fokuss ir uz centralizēto siltumapgādi, kur mums ir plāns pietiekoši strauji mazināt vispār gāzes izmantošanu apkurē. Plānojam pāriet uz vietējās izcelsmes resursiem – uz biomasu.
Skaidrs, ka mums būs nedaudz sarežģītāk izslēgt gāzi no elektrības bilances, jo bāzes jaudas mums būs vajadzīgas, un tur kādu noteiktu laiku gāze mums portfelī paliks.
Šobrīd procesā ir atjaunīgās enerģijas projekti, un skaidrs, ka tie kaut kādā ziņā mazinās termoelektrocentrāles (TEC) noslodzi, līdz ar to arī gāzes izmantošanu elektroenerģijas ražošanā," stāstīja Šaicāns.
Viņš norādīja, ka īstermiņā gāzes patēriņa samazināšanu var veicināt ar biomasas izmantošanu, bet ilgākā termiņā ir jāpāriet uz bezemisiju tehnoloģijām.
"Tie ir zemes siltums, siltumsūkņi, saules kolektori. Tas nebūs ne šogad, ne nākošgad. Tas ir ilgtermiņa redzējums, kādā veidā būtu jāpāriet," viņš uzsvēra.
Šaicāns uzskaitīja vairākus projektus, kas tiks īstenoti tieši elektrības ražošanai:
"Gan mikroģenerācija, gan saules stacijas, gan vēja parki. Ja visi šie projekti, kas ir saplānoti un ir procesā, tiek ieviesti, tad tie jau saražos pietiekami daudz elektrības. Un būs brīži, kad TEC nebūs jāstrādā. Skaidrs, ka tie paliks, jo bāzes jaudas mums ir vajadzīgas."
Eksperti: pilnībā no gāzes nevarēs atteikties
Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis prognozē, ka desmit gadu perspektīvā gāzes īpatsvars Latvijas energobilancē varētu sarukt par 5% līdz 10%.
"Lielākoties šis sarukums varētu būt saistīts ar ūdeņraža tehnoloģijas pakāpenisku ienākšanu.
Ar atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielināšanos elektroenerģētikas sektorā. Savukārt rūpniecības sektorā šādā īstermiņa perspektīvā nebūs vēl tik viegli atteikties no fosilās dabasgāzes. Tāpēc arī šis apjoms varētu saglabāties. Ja paraugāmies uz elektroenerģētikas industriju, tad patiesībā 10 gadi ir salīdzinoši īss periods. Tas daudzos gadījumos ir tikai tik ilgs laiks, lai spētu izstrādāt projektu un to sekmīgi realizētu. Desmitgades beigās projekti, kurus mēs apstiprinām šodien, varētu noslēgties," stāstīja Valdmanis.
Prognozi, ka nākotnē atjaunīgie energoresursi aizvien aizstās dabasgāzi, izteica arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš sacīja, ka arī šķeldas īpatsvars kopējā energobilancē nākotnē samazināsies.
"Tās iekārtas, kas tiek šobrīd iegādātas, arī katlu mājas, tomēr rēķinās ar kaut kādu atdeves periodu. Un tie, visticamāk, ir 7–10 gadi.
Lielā mērā tas, kādus lēmumus mēs pieņemam šodien, tā būs 7–10 gadus. Šobrīd koksnes kurināmajam nav alternatīvas. Bet, ja mēs tā iedomājamies situāciju, ka cilvēkam ir privātmāja un viņš var atļauties gan zemes siltuma sūkni, gan salikt saules paneļus uz jumta, un izdarīt to ar valsts atbalstu, tad es esmu diezgan pārliecināts, ka šis siltuma iegūšanas veids ir ļoti konkurētspējīgs. Ja ne pat pats konkurētspējīgākais no visām šodienas enerģijas cenām. Šobrīd mēs to varam realizēt mazos apjomos, savās privātmājās, ja vien mums ļauj zeme ieguldīt siltumsūkni un mājas stiprība ļauj uz jumta uzlikt saules paneļus. Un vēl ir vairāk nekā 10 tūkstoši eiro investīcijas," izteicās Klauss.
Viņš prognozēja, ka pēc 10 līdz 15 gadiem to varēs darīt arī lielākā apjomā. Viens veiksmīgs piemērs jau ir – "Salaspils siltuma" saules kolektoru lauks.
"Es esmu diezgan pārliecināts, ka pēc 20 gadiem mēs mācēsim saražot tik lētu elektrību, ka lielā mērā mēs varēsim balstīt savu situma enerģijas iegūšanu uz elektrību. Tas pie šī brīža cenām šķiet pilnīgs vājprāts," sacīja Klauss.
Kopumā Latvijas Radio aptaujātie eksperti ir vienisprātis, ka gāzes īpatsvara samazināšana nākotnē būs neizbēgams solis. Bet pilnībā gāzi izslēgt no siltuma un elektrības ražošanas diez vai izdosies. Gāze kā bāzes jaudas nodrošinātājs gan elektrības, gan siltuma ražošanā, iespējams, saglabāsies.
