Baltkrievija neierindojas starp TOP 10 eksporta partneriem, līdz ar to draudi par preču embargo ieviešanu un tranzīta ierobežošanu Latvijas ekonomikai radīs mazu iespaidu, pārliecināts bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš, sakot, ka, lai gan Baltkrievija ģeogrāfiski atrodas tuvu, mēs jau šobrīd dzīvojam dažādos ekonomiskos režīmos, un gan tirdzniecība, gan pārrobežu investīcijas Latvijai ar šo valsti ir relatīvi maz.
Viņaprāt, ietekmi varētu sajust uzņēmumi, kas tieši strādā ar Baltkrieviju, bet Latvijas ekonomikai kopumā Baltkrievija nav ļoti nozīmīgs tirgus, jo pastāv zināmas sankcijas jau pašlaik.
"Gan tarifi, gan produktu kvalitātes prasības ir atšķirīgas. Un tāpēc tādā tiešā veidā sāpīgākais varētu būt tranzīts, kur tā situācija jau šobrīd ir ļoti sarežģīta. Pagājušajā gadā bija ārkārtīgi zemi apjomi. Šajā gadsimtā zemākie, kādi mums ir bijuši tranzītā, un šis gads neizskatās labāks," skaidroja Āboliņš.
Āboliņš teica, ka tā ir nozare, kurā jau ir problēmas un kurai pagājušā gadā ir bijis atbalsts arī no valsts puses, un šogad situācija neuzlabosies, līdz ar to šobrīd nevar runāt arī par sadarbības attīstīšanu nākotnē. Ekonomists prognozēja, ka ietekmi izjutīs konkrēti uzņēmumi, kas darbojas Baltkrievijas tirgū.
"Piemēram, kokapstrādes nozare saņem izejvielas no Baltkrievijas, resursus savai darbībai. Ja ierobežo šo, piemēram, dēļus vai pirmapstrādes koka produktu eksportu uz Latviju, tad tas gan varētu būt sāpīgāk, jo ietekmē mūsu lielāko eksporta nozari resursu pieejamības ziņā," sprieda ekonomists.
Līdzīgās domās ir arī finansists Ģirts Rungainis, sakot, ka Latvijas tranzīts caur Baltkrieviju nav būtisks.
"Sadarbība ar Baltkrieviju un caur to ejošās preču plūsmas, protams, ir, bet tās ir nelielas. Kas attiecas uz tranzītu, tad vienkārši būs dārgāk. Sūtīsim kravas apkārt. Būs neliels sadārdzinājums. Tas nekad nav patīkami, un tie vienmēr ir izdevumi, bet ir jāsaprot, ka Latvijas ekonomikai ietekme būs niecīga.
Pati Baltkrievija tikmēr, kamēr tur darbojas Aleksandra Lukašenko režīms, neskatoties uz to, ka iedzīvotāju skaita ziņā ir krietni lielāka nekā Baltijas valstis kopā, tomēr ir daudz trūcīgāka.
Diemžēl varas attieksmes dēļ jau ilgstoši Baltkrievija nav pietiekami interesanta zona, kāda tā varētu būt, ja tā varētu atvērties," sacīja Rungainis.
Bažas un negatīvāka noskaņa par Baltkrievijas draudiem ierobežot tranzītu ir biedrības "Baltijas asociācija – transports un loģistika" valdes priekšsēdētājam Ivaram Landmanim.
"Es nevaru pateikt tagad kopējo statistiku. Varu pateikt vairāk par Ventspils ostu. Pagājušā gadā 26% no visām kravām bija Baltkrievijas kravas – lielākā daļa naftas produkti un kokmateriālu kravas. 26% – tas nozīmē aptuveni ap trīs miljoniem tonnu. Pēc ekonomistu aprēķiniem, tad 33 miljonus eiro no Ventspils krāvām zaudējam Latvijas tautsaimniecībai. Tas praktiski ir Ventspils ostas izdzīvošanas jautājums," sacīja Landmanis.
Viņš uzsvēra, ka Latvijas valdībai jādomā par ārpolitiku. Vinnētāja šajā situācijā būs Krievija, jo kravas savu ceļu meklēs un aizies uz Krievijas ostām. Ja valdība šādi rīkojas, tad tranzīta nozare sagaida kompensācijas mehānismu.
