Eksperte: Piensaimnieku cerības uz jauniem tirgiem Āzijā nav pilnībā piepildījušās

Piensaimnieku cerības uz jauniem tirgiem Japānā, Ķīnā, kā arī arābu valstīs nav piepildījušās pilnībā, intervijā Latvijas Radio raidījumam „Aktuālais temats” piektdienas vakarā sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra ilggadējā vadītāja Ingūna Gulbe.

Pēc Krievijas ieviestā embargo ES produktu importam, pieprasījums pēc Latvijas piena no ražotājiem ievērojami samazinājās. Sākotnēji bija cerības, ka ražotāji atradīs jaunus tirgus Ķīnā, Japānā, kā arī arābu valstīs, tomēr tas nav noticis.

Gulbe skaidroja, ka Japānā un Ķīnā pieprasījums nav bijis tik liels gaidīts. Savukārt arābu valstīs līdz ar naftas cenu kritumu ir samazinājusies iedzīvotāju pirkstspēja.

Gulbe gan arī pārmeta Latvijas valdībai tās nespēju izmantot visus līdzekļus, aizstāvot zemniekus ES. Viņa norādīja, ka Latvija un tās ekonomika ir stiprākā Krievijas ietekmē, nekā pārējā ES. Tādēļ Latvijas zemniekiem vajadzēja lielāku atbalstu. Jau pašos pamatos Latvijas zemnieki ir nevienlīdzīgā situācijā, jo nesaņem tik lielu atbalstu no ES tiešmaksājumu veidā kā citas ES valstis. Tas mazina Latvijas zemnieku konkurētspēju. Vēl vairāk – krīzes laikā kā šobrīd Latvija neizmanto visus atbalsta mehānismus, kas ES ir atļauti.

Savukārt Lauksaimnieku kooperatīvu piena nozares vadītāja Mirdza Feldmane saka, Latvijai nav nekādas stratēģijas, kā iziet no šīs krīzes. „Šobrīd es patiešām to nemanu (..) Es nemanu stratēģijas virzienu, ko mēs darīsim,” viņa saka. Feldmane atzīst, ka ir viegli teikt, lai atrod jaunus eksporta tirgus, taču realitātē to ir izdarīt daudz grūtāk.

Situāciju vēl vairāk saasinās gaidāmā piena kvotu atcelšana, norādīja piensaimniece.

Jau ir apritējis gandrīz gads kopš Krievija noteica pārtikas embargo Eiropas Savienības dalībvalstīm, un šajā laikā ir būtiski samazinājušās piena iepirkuma cenas un lielākā daļa lauksaimnieku strādā zem pašizmaksas.

Līdz ar Krievijas sankcijām pret ES un dažām citām rietumvalstīm Latvijas piensaimniekiem ir grūtības pārdot savu pienu, un iepirkuma cenas ir ievērojami samazinājušās. Valdība septembrī atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) iniciatīvu par valsts atbalstu ciltsdarbiem, lai kompensētu piensaimniecības jomai zaudējumus, kas radušies saistībā ar Krievijas noteikto embargo pārtikas importam. Atbalstam septembrī un oktobrī piešķirti seši miljoni eiro, bet vēlāk oktobrī – vēl aptuveni septiņi miljoni eiro. Līdz šim izskanējusī zaudējumu summa –13,9 miljoni eiro – aprēķināta līdz gada beigām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt