Ekonomisti: Būtiskais inflācijas kāpums Latvijā daļēji saistīts ar konkurences trūkumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 5 mēnešiem.

Pērnā gada decembrī inflācija Latvijā joprojām bija visaugstākā starp eirozonas valstīm un sasniedza 20,7%, liecina "Eurostat" dati. Šāds rādītājs ir pārāk augsts un negatīvi ietekmē ekonomiku. Latvijā šāds būtisks inflācijas pieaugums daļēji saistīts ar ekonomikas strukturālām problēmām, tai skaitā konkurences trūkumu.

Ekonomisti: Būtiskais inflācijas pieaugums Latvijā daļēji saistīts ar konkurences trūkumu
00:00 / 10:06
Lejuplādēt

Inflācija Eiropā ir augsta, bet Baltijas valstīs tā ir ievērojami augstāka. Latvijas Bankā vērtēja, ka būtisku inflācijas daļu veido energoresursu un importētās pārtikas globālās cenas, daļēji arī algas. Tomēr, neskatoties uz šiem iemesliem, kas nosaka apmēram divas trešdaļas inflācijas, ir zināma daļa inflācijas, ko ar šiem faktoriem nevar izskaidrot. Tā ir apmēram viena trešdaļa, teica Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

"Es to skaidrotu ar tādu fenomenu, ka laikā, kad cenas objektīvu iemeslu dēļ palielinās, ir uzņēmumi, kuri izmanto situāciju.

Tie gala cenām piepluso klāt izmaksas, gaidot cenu pieaugumu nākotnē, vai arī izmanto situāciju un palielina cenu tāpēc, ka arī citi maina cenu, lai arī izmaksas nav tik būtiski pieaugušas," sprieda Latvijas Bankas ekonomists.

Tas liek domāt, ka konkurences situācija Latvijā nav tik asa kā citās valstīs vai ir citas ekonomikas īpatnības, kas ļauj globālajam izmaksu šokam parādīties Latvijas inflācijā straujāk.

Pēdējo dažu gadu laikā uzņēmumu peļņas daļa ekonomikā ir pieaugusi, un Latvijas Banka vērtēja, ka šobrīd tā nav pasliktinājusies. Tas nozīmē, ka uzņēmumi diezgan veiksmīgi cenu pieaugumus var pārnest uz gala produktiem. Ja tā nebūtu, peļņas rādītāji strauji pasliktinātos.

"Piemēram, apstrādes rūpniecība kopumā uzrāda ļoti labus peļņas rādītājus, tie ir pat augoši. Līdzīga situācija ir arī pakalpojumu nozarēs ar pietiekami labiem peļņas rādītājiem. Tas liecina, ka izmaksas uz gala produktu cenām var pārnest, un, iespējams, atsevišķi uzņēmumi, te nevar runāt par nozarēm kopumā, spēj pacelt savas produkcijas cenu straujāk, nekā ir pieaugušas izmaksas," atzina Rutkaste.

Zinot, ka daudzās izmaksu pozīcijās pieaugums ir bijis diezgan liels un ja ir izdevies saglabāt peļņas rādītājus salīdzinoši labus, kaut nedaudz vājākus, tas nozīmē, ka uzņēmumiem ir izdevies lielu daļu sadārdzinājuma pārnest tālāk uz gala produktiem, teica "Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece.

"Nav tā, ka ražošanā peļņas maržas būtu būtiski nostaigājušas, tikai nedaudz, visvājākās tās ir pārtikas ražošanā. Iespējams, ir uzņēmumi, kas jau sāk ciest zaudējumus. Bet citās jomās situācija ir labāka, piemēram, būvmateriālu, mēbeļu, koksnes produktu ražošanā maržas ir noturīgas. Arī mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā maržas ir noturīgas, mazumtirdzniecībā nedaudz mazāk," klāstīja Buceniece.

Ekonomistu ieskatā peļņas rādītāji diezgan noturīgi ir lauksaimniecībā, kaut gan šajā nozarē ir jāņem vērā ražas. Tai pašā laikā informāciju tehnoloģiju pakalpojumos rentabilitāte ir samazinājusies no ļoti augsta līmeņa. Samazinājums vērojams arī būvniecībā, pārtikas un tekstila izstrādājumu ražošanā. Savukārt ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumos kovids ir atstājis savu ietekmi, peļņas rādītāji saruka uz kovidlaika sākumu, un tagad tiem ir grūti atgūties. Arī mākslā un izklaidē rentabilitāte nav atgriezusies līmenī, kur tā bija pirms pāris gadiem.

Piemēram, pērn Konkurences padome, lai noskaidrotu iemeslus būtiskajam šķeldas cenu kāpumam, tirgus uzraudzības ietvaros konstatēja, ka šķeldas tirgū konkurence ir pietiekama, proti, tajā darbojas liels skaits tirgus dalībnieku, kas savstarpēji konkurē, pamatā tieši attiecībā piedāvātajām cenām. Iestāde nesaskatīja pazīmes, ka tirgū varētu būt notikusi aizliegta vienošanās, kā arī secināja, ka neviens komersants, visdrīzāk, neatrodas dominējošā stāvoklī. Papildus Konkurences padome norādīja, ka šķeldas tirgū komersanti, iespējams, gūst augstāku peļņu nekā parasti, bet jāņem vērā, ka šāda peļņa, visdrīzāk, ir īstermiņa parādība.

"Svarīgs ir pieprasījums pēc noteiktiem produktiem, tas ir viens no iemesliem, kāpēc šķeldai cena pieauga, jo bija neliels panikas vilnis, iespējams, spekulatīvas darbības.

Akūts pieprasījums saasināja situāciju. Nišas nozarēs ir lielākas iespējas palielināt cenu, turklāt ar nosacījumu, ja ir lielāka kontrole pār gala cenu. To var redzēt IT nozarē, datorpakalpojumos, kur peļņas maržas ir lielākas," sacīja Buceniece.

Savukārt degvielas mazumtirdzniecības tirgus uzraudzībā Konkurences padome secināja, ka konkurence ir pietiekamā līmenī, proti, degvielas mazumtirdziecības tirgus ir piesātināts, konkurence starp tīkliem turpina pieaugt, tas savukārt nozīmē to, ka tirgus dalībniekiem ir mazāka iespēja izmantot savu tirgus varu. Tajā pašā laikā Konkurences padome no lielāko degvielas piegādātāju un pārstrādātāju finanšu pārskatu analīzes pirmšķietami secināja, ka tieši naftas pārstrādes uzņēmumi ir tie, kuri laikā, kad strauji auga degvielas mazumtirdzniecības cenas, spēja gūt ievērojami lielāku peļņu nekā iepriekšējā gadā. Tas varētu arī norādīt uz konkurences trūkumu degvielas pārstrādes tirgū, teica Konkurences padomes Analītiskā departamenta direktore Ieva Dāboliņa.

Var diskutēt arī par regulēšanas praksi, un pieejas dažādās valstīs atšķiras. Latvijas pieeja ir liberāla, jo pasaules cenas ātri tiek pārnestas uz gala patērētājiem un tarifiem. Bet varbūt arī tā, ka tarifi ir fiksēti uz daudziem gadiem, un šobrīd, piemēram, citu valstu energouzņēmumi izjūt pilnīgi pretēju situāciju nekā pie mums. Ir valstis, kur nepieciešams atbalsts energokompānijām, atgādināja Rutkaste.

"Ir jāatrod pareizais līdzsvars. Un, iespējams, mums Latvijā ir jādiskutē par šo kārtību, lai pasaules cenas ne tik ātri nonāktu līdz gala lietotājiem. Šāda pieeja vairāk aizsargātu patērētājus un būtu pozitīva līdz brīdim, kamēr fundamentāli nepasliktina uzņēmumu finanšu situāciju," sprieda Latvijas Bankas ekonomists.

Latvijā fiksētie tarifi, ņemot vērā dažādas atrunas līgumos, tiek pārskatīti, un tie vairākas reizes jau var būt mainījušies. Tas nozīmē, ka ar līgumiem uzņēmumi ir apdrošinājušies pret cenu pieaugumiem un tie daudz ātrāk nonāk pie lietotājiem.

Vai tā ir mazas valsts vai ekonomikas struktūras problēma, Rutkaste vērtēja, ka mazā valstī uzņēmumi arī ir mazāki. Līdz ar to uzņēmumiem ir grūtāk absorbēt cenu pieaugumus. Tas ir jautājums arī par finansēšanas nosacījumiem un preču daudzuma sagādāšanu, kad pie mazākiem apjomiem izejvielu cenas ir augstākas.

"Kaut kādā līmenī tas ir mazas valsts jautājums, bet Eiropā ir arī citas mazas valstis ar daudz mazāku inflāciju nekā pie mums. Zināms, ka ēnu ekonomika arī ir konkurenci kropļojoša, un mums tā ir diezgan augsta," vērtēja "Swedbank" ekonomiste.

Uzņēmumiem lielākoties ir iespēja palielināt cenu produkcijai, kas tiek tirgota vietējā tirgū. Eksporta tirgos cenas neaug tik strauji, un tajos konkurence ir daudz izteiktāka. Turklāt produkti, ko eksportējam, atšķiras no tiem, ko patērējam uz vietas. Un, ja vien tas nav nišas produkts, mūsu uzņēmumi lielākoties ir cenu ņēmēji, norādīja Buceniece.

"Ir uzņēmumi, kas strādā vienā un tajā pašā nozarē – viens uzņēmums eksportē savu produkciju, bet otrs tirgo vietējā tirgū. Tiem atšķirsies peļņas maržas," teica Buceniece.

No ekonomikas viedokļa raugoties, kamēr būtiski nesaruks patēriņš, uzņēmumiem nebūs motivācijas absorbēt daļu izmaksu un tie turpinās veidot cenu politiku tā, lai peļņa nemazinātos. Līdz šim būtisku ekonomikas sarukumu neesam piedzīvojuši, bet šā gada sākumā ekonomika un patēriņš piebremzēsies. Iespējams, tas palīdzēs iegrožot inflācijas procesus.

Runājot par iemesliem, lielāka konkurence vienmēr ir labāka tirgum. Tas nozīmē, ka ir augstāks ražīgums, augstāka efektivitāte, kas savukārt nozīmē lielākas algas, skaidroja Buceniece.

"Ja maržas nav būtiski ietekmētas kopumā, tas ekonomikai nav labs signāls. Protams, tas ir labi, ja uzņēmumiem iet labi, bet līdz noteiktam brīdim. Cilvēki nevarēs turpināt iegādāties produktus tāpat kā iepriekš pie esošā pirktspējas krituma. Tas atsauksies uzņēmumu peļņas rādītājos. Bet, ja tas ir simptomātisks konkurences trūkums, ir jādomā, kā to veicināt un uzlabot. Te ļoti svarīga ir ēnu ekonomikas mazināšana," norādīja ekonomiste.

Tas ir komplekss jautājums, veicinot jaunu uzņēmumu izaugšanu tepat pie mums un jaunu ārvalstu investīciju piesaisti. Ir skaidrs, ka uzņēmumiem būs arvien grūtāk pārnest sadārdzinājumu uz pircēju pleciem un peļņas rādītāji saruks. Iedzīvotāju pirktspēja samazinās, un viņi arvien rūpīgāk skatās, kam tērēt naudu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti