Krievijas ieceres dažādot savus dabasgāzes noieta tirgus un uzsākt apjomīgu gāzes eksportu uz Ķīnu īstenojas ievērojami lēnāk, nekā cerēts, un šaubas tikai pastiprina šobrīd vērojamā Ķīnas ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās. Domājams, tieši tāpēc Krievijas dabasgāzes koncerns „Gazprom” sadarbībā ar vairākiem sadarbības partneriem Eiropā vēlas nodrošināties ar jauniem eksporta ceļiem uz Eiropas tirgu un Baltijas jūra paplašināt „Nord Stream” zemūdens dabasgāzes cauruļvadu. Tomēr Eiropas politiķu vidū iecerētais projekts, ar kura palīdzību Krievijai turpmāk izdosies izvairīties no dabasgāzes tranzīta caur Ukrainu, izpelnījies kritisku reakciju, un Eiropas Parlamenta nesen notikušās diskusijās tas raksturots kā pilnīgi pretējs Eiropas Savienības enerģētikas politikas mērķiem.
Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš uzskata, ka projekts ir pretējs Enerģētikas savienības izvirzītajiem mērķiem un tieši palielinās importa atkarību no Krievijas, mazinās konkurenci. Krievija tādējādi arī varēs izspiest no spēles Ukrainu kā tranzītvalsti, kuru Eiropas Savienība cenšas atbalstīt.
Krišjānis Kariņš arī norādīja uz vairākiem iespējamajiem risinājumiem, kā „Nord Stream 2” projekts varētu tikt apturēts: „Pirmais ir politiski, otrais – juridiski, un šeit jādod ieroči Eiropas Komisijai izmeklēt līgumu saturu.”
Tiesa, pašas Krievijas atbildīgās amatpersonas uzstāj, ka projekts kopumā veicinās Eiropas energoapgādes drošību. Tāpēc iebildumi pret projektu var būt tikai subjektīvi un politiski motivēti, uzskata Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks.
„Nekādus objektīvu faktorus, kas kavētu „Nord Stream 2” cauruļvada būvniecībai, mēs nesaskatām, jo tā notiks „Nord Stream 1” cauruļvada maršrutā, un iepriekš piekrišana un atļaujas no visām valstīm, kuru teritoriālos ūdeņos šķērso cauruļvads, jau tika saņemtas. Tāpēc objektīvu šķēršļu nav, varam runāt tikai par subjektīviem šķēršļiem. Mēs nereti dzirdam Eiropas Komisijas izteikumus, piemēram, ka šis projekts apdraudēšot enerģētisko drošību. Manuprāt, tieši otrādi – šādas infrastruktūras būvniecība uzlabos Eiropas enerģētisko drošību un ļaus piegādāt papildus dabasgāzes apjomus garantēti un droši vēl vairākas desmitgades.”
Eiropas Komisija līdz šim ir ieņēmusi piesardzīgu nostāju pret projektu, nesolot to apturēt, bet uzsverot, ka stingri uzraudzīs to, lai projekts pilnībā atbilstu visām Eiropas Savienības normām. Pēc Komisijas domām, projekta lietderība tomēr kopumā ir apšaubāma, jo pat esošā gāzes cauruļvadu infrastruktūra no Krievijas uz Eiropu tiek izmantota tikai ar 50% jaudu.
