Eiropas ekonomikai šogad tiek prognozēta 0,8% izaugsme, eirozonas valstīm mazliet lielāka – 0,9%. Tātad no recesijas izvairīsimies.
Kā preses konferencē pirmdien teica Eiropas Savienības (ES) ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni – ir labāk nekā mēs domājām, bet tas nenozīmē, ka ir labi. Vēl rudenī EK brīdināja, ka šogad varētu būt recesija, jo 3. ceturksnī nebija labi rādītāji.
Pagājušajā gadā ES ekonomikas pieaugums par spīti Krievijas karam pret Ukrainu bija 3,5%, un šogad prognoze eirozonai ir 0,9%, bet vēl rudenī tā bija 0,6%.
Te vērojama Vācijas ietekme. Vācijas ekonomikai šogad izaugsmi prognozē 0,2% līmenī, bet rudenī tie bija 0,6%. Kritums gan joprojām sagaidāms Zviedrijā, bet tur viens no iemesliem ir aizkavēšanās no kovida laika. Proti, kad kovida posmā uz leju slīdēja visas ekonomikas, tad Zviedrijā tas nebija tik jūtams, tur notikusi aizkavēšanās.
Starp desmit valstīm, kurām tiek prognozēta vislēnākā attīstība vai pat lejupslīde, ir arī visas trīs Baltijas valstis. Latvijai un Igaunijai izaugsmi šogad prognozē 0,1% līmenī, Lietuvai – 0,3%.
Savukārt ekonomiskā izaugsme virs 1% un vairāk cita starpā tiek prognozēta Grieķijai, Horvātijai, Slovēnijai un Portugālei.
Labākie izaugsmes rādītāji Īrijai – 4,9%, bet pagājušajā gadā bija 12,2%. Īrijai seko Malta un Rumānija, kas ES pievienojās 2007. gadā.
Iemesli, kāpēc prognozes ir labākas, nekā gaidīts, ir saistīti ar enerģētiku. Ir izdevies atrast jaunus piegādes avotus. Rudenī – novembri un decembrī – par 25% samazinājās energoresursu patēriņš, protams, arī pateicoties laika apstākļiem, un gāzes vairumtirdzniecības cenas ir krietni zemākas par pirmskara līmeni. Turklāt bezdarba līmenis saglabājas visu laiku zemākajā līmenī, proti, 6,1%.
Tomēr prognozētāji atturas kalt savas prognozes akmenī, jo varētu būt tā, ka iekšzemes pieprasījums izrādās augstāks, nekā prognozēts, jo gāzes cena krīt, un tas var ietekmēt patēriņa cenas. Taču karš un ģeopolitiskā spriedze ir neprognozējamas lietas.
ES ekonomikas komisārs Džentiloni norādīja: "Risku novērtēšana un salīdzināšana vienmēr ir grūta un slidena lieta. Manuprāt, galvenais risks šīm prognozēm ir ģeopolitiskā spriedze un kara gaita, kas, mēs visi ceram, var pozitīvi ietekmēt šīs prognozes, ja karā ir pozitīvs iznākums. Bet mēs arī saprotam – to tagad nav viegli prognozēt."
Prognoze apstiprina, ka inflācijas pīķis, kas bija oktobrī, ir aiz muguras. Janvāra dati liecina, ka inflācija eirozonā sarukusi līdz 8,5%, tas ir, pateicoties energoresursu cenām, un nākamgad varētu būt jau 2,5%.
Taču pamatinflācija, kurā netiek ņemta vērā enerģija un neapstrādāta pārtika, turpina pieaugt, tai augstākais punkts vēl tikai gaidāms.
Latvijas ekonomikas ministre: Būtiski ieguldīt tajās jomās, kas dos pieaugumu ekonomikai
Tikmēr Latvijas Ekonomikas ministrija prognozē, ka iekšzemes kopprodukts šogad būs ar plusa zīmi. Tomēr, ņemot vērā Krievijas karu pret Ukrainu, nav pamata atslābt.
Kā jau minēts, EK šogad prognozē Latviju starp valsīm ar vislēnāko attīstību. Savukārt “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka šis gads Latvijas ekonomikai būs ar augstu nenoteiktību. Lai gan vairāki riski ir mazinājušies, tie nav izzuduši. Viņš norādīja, ka tuvojoties rudenim, visticamāk, atkal būs aktuāli enerģētikas jautājumi.
“Pat neliels pieaugums, es teiktu, jau būs pietiekami labs sasniegums pašreizējos apstākļos. Tādā ziņā es teiktu, ka tās prognozes ir kļuvušas nedaudz optimistiskākas un visdrīzāk arī, teiksim, tie, kas prognozē nelielu kritumu drīzāk redzēs, kā Latvijas ekonomika uzrādīs nelielu pieaugumu,” atzīmēja ekonomists.
Gašpuitis prognozē, ka inflācija, visticamāk, būs zem 10%. Darbs būs, atalgojums augs un darba devējiem būs arvien vairāk jādomā, kā šādos apstākļos nopelnīt un noturēt darbiniekus, prognozē ekonomists.
Lai gan atšķirības starp izaugsmes prognozēm Baltijā nav pārāk izteiktas, Latvija joprojām iepaliek. Gašpuitis sacīja: “Pat ja mums, piemēram, šogad šī izaugsme būs labāka nekā varbūt Igaunijā, ja tad, paskatoties ilgākā posmā, mēs redzēsim, ka tas varbūt nav tas, ko mēs varbūt vēlētos redzēt, ja šī tendence joprojām parāda, ka abas kaimiņvalstis ir daudz dinamiskākas savā attīstībā nekā Latvija.”
Savukārt ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) norādīja, ka pašlaik ir būtiski ieguldīt tajās jomās, kas dos pieaugumu ekonomikai.
Indriksone atzīmēja: “Šobrīd mēs esam tiešām sākuši ieguldīt jomās un nozarēs, un mums ir arī inovāciju pārvaldība, tiek sakārtota, un es domāju, ka tas būs izšķirošs. Šie četri gadi būs izšķiroši, vai mēs spēsim ekonomiku pagriezt lielākā produktivitātē, lielākā izaugsmē un vai mēs spēsim par vienu un to pašu laika apjomu iegūt lielāku vērtību.”
Indriksone vienlaikus norādīja, ka arī kaimiņvalstis turpina attīstību. Un lai gan sadārdzinājums pašlaik samazina vēlmi investēt, ministre atzīmēja, ka cita ceļa nav, šis ir īstais brīdis investīcijām. Pretējā gadījumā atpalicība turpināšoties.
