Tallinas šosejas posmā no divlīmeņu krustojuma ar Vidzemes šoseju līdz stāvlaukumam pie Pulksteņezera (0,00.-13,85. km) ar katru gadu pieaug ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits, un pērn tādu bija 42.
Laikā no 2017. līdz 2019. gadam no pieciem tur bojā gājušajiem četri ir gājuši bojā frontālās sadursmēs. Melno punktu skaits šajā laikā ir dubultojies un periodā no 2017. līdz 2019. gadam tur ir izveidojušies seši melnie punkti, norāda LVC.
“Iemesli CSNg joprojām saglabājas nemainīgi. Ik gadu vairāk nekā 30% no CSNg ir sadursmes, kas rodas nepārdomāti veicot apdzīšanas un arī citus pārgalvīgus manevrus. Kopumā valstī šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, CSNg skaits ir samazinājies par 12%. Tas ir saistīts ar Covid-19 ieviestajiem ierobežojumiem un transporta plūsmas samazināšanos. Es ļoti ceru, ka situācija nepasliktināsies un šī tendence saglabāsies arī turpmāk,” norāda Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
"Statistikas dati rāda, ka joprojām uz valsts ceļiem notiek pārāk daudz CSNg. Diemžēl šogad uz valsts ceļiem bojā gājuši 58 cilvēki. Mēs sistemātiski strādājam pie tā, lai uzlabotu satiksmes drošību uz valsts ceļiem. Šis ceļa posms uz Tallinas šosejas ir viens no bīstamākajiem ar sešiem melnajiem punktiem," uzsver VAS LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
Šis Tallinas šosejas posms ir viens no visintensīvāk noslogotajiem vienas brauktuves divu joslu ceļa posmiem valsts autoceļu tīklā.
Vēl 2000. gadā satiksmes intensitāte uz šī ceļa bija 12 264 autotransporta vienības diennaktī, bet pērn tā sasniedza 27 425 vienības.
Savukārt ceļa projektētā caurlaides spēja ir 20 000 transporta vienību diennaktī, līdz ar to ceļa caurlaides spēja ir jau izsmelta. Lai ilgtermiņā risinātu gan satiksmes drošības, gan caurlaides problēmas, ir nepieciešams izbūvēt divu brauktuvju ceļu ar divlīmeņu satiksmes mezgliem un paralēlajiem vietējiem ceļiem.
“Šī projekta ietvaros tiek pārmarķēta brauktuve, nevis tiek veikta pārbūve. Līdz ar to caurlaides spēju šie risinājumi neatrisina, bet uzlabo satiksmes drošību, jo samazina frontālo sadursmju iespējas, samazina konfliktpunktus un uzlabo arī gājēju drošību Baltezerā. Posmā mainīsies arī ātruma režīmi. Faktiski visā posmā tas būs 70 km/h. Uzbūvēt autoceļu 2+2 prasa lielus ieguldījumus, bet atrast līdzekļus ceļa pārbūvei no valsts budžeta šobrīd, visticamāk, nav iespējams. Autoceļa posma pārmarķēšana šobrīd ir labākais risinājums nepietiekamā finansējuma apstākļos,” stāsta satiksmes organizācijas izmaiņu projekta autors Ilmārs Gorda no SIA ''Projekts 3''.
Patlaban esošais 14 metrus platais ceļš motivē autovadītājus haotiski veidot iedomātas četras joslas, īpaši satiksmes maksimuma stundās, uzsver LVC.
Taču, aprīkots atbilstoši divu joslu ceļam, tas četru joslu braukšanas gadījumā kļūst īpaši bīstams. Līdz ar to, lai šajā Tallinas šosejas posmā uzlabotu satiksmes drošību un mazinātu CSNg skaitu, ir izstrādāts satiksmes organizācijas izmaiņu projekts, ko plānots īstenot līdz šī gada beigām. Lai arī šis projekts nepalielinās ceļa caurlaides spēju, tomēr tas ievērojami uzlabos satiksmes drošību, un tas ir jādara jau tagad, negaidot kad valstij būs pietiekami līdzekļu, lai šo ceļu pārbūvētu.
Tallinas šosejas posmā līdz Pulksteņezeram paredzētie pasākumi ietver:
- sadalošās joslas un ribjoslas izveidi, nemainot brauktuves parametrus;
- norobežojošo ceļa stabiņu izbūvi brauktuves sadalošās joslas vidū, tai skaitā iepretī ceļu pieslēgumiem, lai izslēgtu apdzīšanu un kreiso pagriezienu no mazāk svarīgiem pieslēgumiem;
- ātruma maiņas joslas izveidi kreisajam pagriezienam, kur tas iespējams.
Paredzētās izmaiņas:
- posmā no Vidzemes šosejas līdz ceļa 2,425. km:
- izbūvēs 1,7 m platu sadalošo joslu ar horizontālajiem apzīmējumiem un ribjoslām jeb speciāliem iefrēzējumiem ceļa segumā;
- izbūvēs norobežojošos stabiņus sadalošās joslas vidū ar savstarpējo attālumu 20 m, krustojumu zonās – 2,5m, un pretvirziena saliņās;
- šosejas pieslēgumiem aizliegs veikt kreiso pagriezienu, pamatbrauktuvi aprīkojot ar fiziskiem šķēršļiem – stabiņiem;
- likvidēs kreisos pagriezienus no galvenā ceļa 1,1. km un 1,875. km nobrauktuvēs;
- posmā no ceļa 2,425. km līdz 4,640. km:
- pārbūvēs Alderu ceļa pieslēgumu un Baltezera ielas pieslēgumu, izveidojot kreiso uzbraukšanas joslu brauktuves vidū;
- izbūvēs divu metru platu sadalošo joslu ar horizontālajiem apzīmējumiem un ribjoslām (Baltezera posmā piegulošajām mājsaimniecībām būs iespēja veikt gan labos, gan kreisos pagriezienus);
- būtiski uzlabos drošību gājēju pāreju vietās;
- posmā no ceļa 4,64. km līdz 9,79. km:
- slēgs kreiso pagriezienu manevrus 4,875. km, 4,985. km, 5,765. km, 5,825. km, 6,241. km, 8,403. km un 8,765. km, paredzot izmantot satiksmes pārvadu Draudzības ielā vai citas apgriešanās iespējas;
- slēgs kreiso uzbraukšanas manevru Muižas ielas pieslēgumā, paredzot izmantot satiksmes pārvadu Draudzības ielā un nokļūšanu līdz tam pa Rīgas ielu;
- posmā no 9,79. km līdz 13,85. km:
- veiks būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas autoceļa Rīga–Carnikava–Ādaži (P1) pieslēguma zonā;
- pārbūvēs autoceļa P1 pieslēgumu, izveidojot kreisā pagrieziena joslu brauktuves vidū;
- sākot no pagrieziena uz Carnikavu 1,5 km garumā izveidos ceļa profilu “2+1” ar divām joslām Ainažu virzienā un vienu joslu Rīgas virzienā;
- slēgs kreiso pagriezienu pievedceļa Gaujas tiltam (V45) pieslēgumā pirms Gaujas tilta;
- izveidos kreiso nobraukšanas joslu uz Kadagu pa Iļķenes ceļu.
Paredzēto pārmaiņu ieguvumi:
- CSNg iespējamības samazināšana, aizliedzot kreiso pagriezienu, izņemot vietas, kur kreisais pagrieziens paredzēts ar ātruma maiņas joslu;
- frontālo sadursmju iespējamības samazināšana, izslēdzot vai ierobežojot apdzīšanu;
- uz galvenā ceļa intensīvākajos pieslēgumos izveidotas iekļaušanās joslas;
- izveidota kreisā pagrieziena josla uz Kadagu;
- Baltezerā uzlabota gājēju drošība pārejas vietās, kā arī saglabāta iespēja braukt visos virzienos, nekavējot pamatplūsmu.
