Panorāma

995 jauni Covid-19 gadījumi

Panorāma

Panorāma

Gandrīz dubultojusies komunālo pakalpojumu apmaksa ar kartēm

Divu gadu laikā teju dubultojusies komunālo pakalpojumu apmaksa ar maksājumu kartēm

Šā gada maijā salīdzinājumā ar 2020. gada maiju gandrīz dubultojusies ar maksājumu kartēm iedzīvotāju nomaksātā summa par komunālajiem pakalpojumiem. Par to liecina Latvijas Bankas apkopotie dati. Ja 2020. gada maijā ar bankas karti iedzīvotāji par komunālajiem pakalpojumiem samaksāja apmēram 14 miljonus eiro, tad šogad maijā jau 27 miljonus. Karšu maksājumu palielinājums par komunālajiem pakalpojumiem liecina par arvien augošo inflāciju. 

Pēdējo divu gadu laikā ievērojami augusi ar bankas maksājumu kartēm samaksātā summa par komunālajiem pakalpojumiem. Tam, kā norādīja eksperti, ir dažādi iemesli. Iedzīvotāji skaidras naudas norēķinu vietā arvien vairāk dod priekšroku elektroniskajiem maksājumiem. Taču patlaban būtiskāka nozīme ir straujai inflācijai.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Bessonovs skaidroja: “Līdzīgu kāpumu mēs redzam no patēriņa cenu viedokļa. Paskatoties cenu kāpumu ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, maijā arī bija ļoti līdzīgi – 34%. Tad principā var redzēt, ka tie maksājumu karšu dati diezgan precīzi atspoguļo situāciju.”

Sagaidāms, ka komunālie maksājumi augs arī turpmāk. Taču, cik daudz no ienākumiem būs jāveltī primāro vajadzību apmaksai, skaidrāk būs zināms tikai rudenī, kad sāksies nākamā apkures sezona. 

Bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja: “Saistībā ar to, ka Krievija atkal ierobežo gāzes piegādes Eiropai un iespējams, ka vispār nāksies aizmirst par Krievijas gāzi, tur atkal ir ļoti straujš cenu kāpums, kas atkal pēc kāda laika, ja vien valsts nebūs gatava to kompensēt, atspoguļosies tajās cenās, ko maksā patērētāji un līdz ar to arī siltuma cena daļā Latvijas vēl var augt pat pēc tam, kad iepriekšējais gāzes cenu kāpums jau būs atspoguļojies.”

Saistībā ar pieaugošajiem komunālajiem maksājumiem iedzīvotajiem būs jāmaina savi dzīves un patēriņā paradumi, koncentrējoties uz pamatvajadzību segšanu. Taču valsts vēl varētu palīdzēt. 

Biznesa augstskolas “Turība” Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe sacīja: “Ja mēs runājam par to mājasdarbu, kas būtu tagad jāizdara, noteikti ir nevis jāsāk strādāt, bet jāstrādā jau ar neaizsargātajām iedzīvotāju grupām. Ar mikrouzņēmējiem, kam ir jāpārvar tie sliekšņi, lai pārvarētu krīzi, kas saistīts ar ikdienišķiem maksājumiem.”

Kaut arī inflācijai pašlaik iemesli ir pavisam citi nekā 2008. gada finanšu krīzes laikā, Latvijas Bankas ekonomists Bessonovs atzīmēja, ka ar šādam energoresursu cenām varētu sagaidīt recesiju jeb ekonomikas lejupslīdi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt