Dienvidkurzemē lietavas veicina labības krišanu veldrē; lielu postījumu nav

Lietavas veicinājušas labības veldrēšanos. Visvairāk labība veldrē kritusi Zemgales pusē, taču arī Kurzemē bagātīgās vārpas ir sagūlušas zemē. Līdz pļaujai jāgaida vesels mēnesis, tāpēc jau šobrīd ir skaidrs, ka sākotnēji gaidītie ražas apjomi saruks vidēji par 10%. Ja lietavas neturpināsies, tad zaudējumu apmēri nebūs vērā ņemami. Latvijas Radio interesējās, kāda ir situācija Dienvidkurzemē.

Dienvidkurzemē lietavas veicina labības krišanu veldrē; lielu postījumu navInga Ozola

    Bagātīgi saaugušās kviešu vārpas tagad daudzviet guļ zemē. Ik pa brīdim, braucot pa Kurzemes ceļiem, redzams, ka atsevišķos laukos kvieši veldrējušies lielā platībā, citos laukos tikai retumis vērojams, ka izveidojušies tādi kā caurumi.

    Zemnieku saimniecības „Sanderi” īpašnieks Edgars Cīrulis no Gaviezes pagasta stāsta, ka viņa saimniecībā nav lieli postījumi, viņš saka - šādi procesi liecina arī par labiem augšanas apstākļiem:

    „Tas rāda, ka ir liela raža, ar augstu potenciālu,

    bet, ja augu apstrāde ar mēslošana un regulatoru izmantošanu nav bijusi sabalansēta, tad labība var arī apkrist. Ir labvēlīgi augšanas apstākļi, bet par tām savām „kājām” nepadomā, lai varētu noturēties.” 

    Pagaidām ir pāragri spriest, cik nopietni būs zaudējumi saistībā ar labības krišanu veldrē, norāda kooperatīva „Durbes grauds” agronoms Jānis Beķeris. Kopumā kooperatīvā ir apvienojušies 190 zemnieki. 

    „Šobrīd tā aina par veldri ir diezgan dažāda, jo katram ir savādāks saimniekošanas veids. Katrs saimnieko savādāk - arī veldre no tā ir atkarīga. Liela nozīme arī šķirnei. Mūsu pusē nav tik traģiski kā Zemgalē, kur sējumi ir vairāk sakrituši. Mums sāka krist veldrē pagājušā nedēļās nogalē, kad bija lietus un stiprs vējš,” novērojis Beķeris.  

    Pagaidām neesot pamata lielam satraukumam, taču labība krīt veldrē jau tagad, bet pļauja sāksies augustā, un laika prognozei būs nozīme. „Jūlijā labība vēl gatavojas. Vistrakākais, ja šajos sējumos, kas sakrituši veldrē, tieši kulšanās brīdī -  augustā - būs lieli lieti, tad gan var runāt par lieliem zaudējumiem un kvalitātes zudumiem,” skaidro agronoms.  

    Neierasti siltā ziema veicinājusi labu graudaugu pārziemošanu, kas kopumā sola labu ražu šajā sezonā. 

    „Klimats bija silts, ziemas tā arī nebija, labi pārziemoja rapsis un kvieši, veģetācija attīstījās. Pavasaris gan pavēss, tajā pašā laikā bija pietiekami silts, lai varētu veiksmīgi notikt sēja. Sēšanas periods bija ilgāks,” norādīja Beķeris. 

    Visi šie faktori veicinājuši labības augšanu, tāpēc kopumā šobrīd prognozes ir par lielām ražām Kurzemes pusē. Kooperatīvs „Durbes grauds” līdz labības pļaujai plāno nodot ekspluatācijā arī jauno graudu pieņemšanas punktu, kas ļaus kvalitatīvāk un ātrāk apkalpot kooperatīva zemniekus. 

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti