Deficīts 2022. gada valsts kopbudžetā – 1,45 miljardi eiro

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 3 mēnešiem.

2022. gads noslēgts ar 1,45 miljardu eiro lielu deficītu konsolidētajā valsts kopbudžetā. Salīdzinājumā ar gadu iepriekš vērojama budžeta bilances uzlabošanās, taču tā joprojām ir būtiski augstāka nekā pirms pandēmijas un pirmajā pandēmijas gadā, informēja Finanšu ministrija (FM), norādot uz Valsts kases datiem.

Atbalsts kovida un energocenu krīzēs

Straujā bilances pasliktināšanās 2020. un 2021. gadā skaidrojama ar nozīmīgu atbalstu Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai, savukārt 2022. gadā, šim atbalstam mazinoties, nākuši klāt atbalsta pasākumi energoresursu cenu pieauguma samazināšanai un atbalsts Ukrainas bēgļiem.

Kopējā atbalsta ietekme uz deficītu 2020. gadā veidoja aptuveni 1 miljardu eiro jeb 3,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un 2021. gadā tā palielinājās līdz 2,1 miljardam eiro jeb 6,2% no IKP. Bet pērn, pēc Finanšu ministrijas novērtējuma, kopējais atbalsts palielināja vispārējās valdības budžeta deficītu par 1,5 miljardiem eiro jeb 3,8% no IKP, no kā gandrīz pusi veidoja energoatbalsts un atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Atbilstoši FM novērtējumam 2022. gadā energoatbalsta pasākumiem tika izlietoti 605 miljoni eiro jeb 1,5% no IKP, no kā iepriekšējās apkures sezonas energoatbalsta pakete tika realizēta 348 miljonu eiro apmērā, pamatā nodrošinot elektroenerģijas, dabasgāzes un obligātās iepirkuma komponentes maksas kompensācijas visiem gala lietotājiem 183 miljonu eiro apmērā, kā arī atbalsta izmaksai 20 eiro mēnesī senioriem un personām ar invaliditāti un 50 eiro mēnesī ģimenēm ar bērniem izlietoti 125 miljoni eiro.

Savukārt šajā apkures sezonā pagājušā gada nogalē 147,6 miljoni eiro tērēti mājsaimniecībām un uzņēmumiem elektroenerģijas, centralizētās siltumapgādes izmaksu sadārdzinājuma un dažādu veidu kurināmo iegādes daļējai kompensēšanai, savukārt mērķētos sociālajos pabalstos izmaksāti 110 miljoni eiro, tai skaitā ātrākai pensiju indeksācijai.

Pagājušajā gadā  atbalstam Ukrainas civiliedzīvotājiem kopumā izlietots 81 miljons eiro jeb 0,2% no IKP, no kopbudžeta nodrošinot ēdināšanas un izmitināšanas izdevumus 56,8 miljonu eiro apmērā, vienreizējus pabalstus krīzes situācijā, uzsākot darbu, u.tml. Tāpat 7,2 miljonu eiro apmērā veiktas iemaksas starptautiskajās organizācijās humānās un militārās palīdzības sniegšanai Ukrainai, piešķirts finansējums izglītības nodrošināšanai, kā arī latviešu valodas kursiem.

Lielākajam izdevumu slogam gulstoties uz valsts pamatbudžetu, pērnais gads šajā budžeta līmenī noslēgts ar 1,9 miljardu eiro deficītu.

Savukārt, pateicoties ievērojamam nodokļu ieņēmumu kāpumam, valsts speciālajā budžetā un pašvaldību budžetā vērojams pārpalikums attiecīgi 343,5 miljonu eiro un 62,9 miljonu eiro apmērā.

Pieauga ieņēmumi 

Kopbudžeta ieņēmumi pērn sasniedza 14,3 miljardus eiro, kas bija par 1,7 miljardiem eiro jeb 13,7% vairāk nekā 2021. gadā.

Augstākus ieņēmumus pagājušajā gadā nozīmīgi ietekmēja ekonomiskās aktivitātes kāpums gada sākumā, kā arī strauji pieaugušās cenas visa veida precēm un pakalpojumiem.

Kopbudžeta ieņēmumu pieaugums pamatā saistīts ar augstākiem nodokļu ieņēmumiem, kas pērn veidoja 11,6 miljardus eiro, pārsniedzot iekasēto 2021. gadā par 1,5 miljardiem eiro jeb 15,2%. Gada griezumā augsti pieaugumi vērojami darbaspēka nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumos. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem darba samaksas fonda pieaugums pērn pārsniedzis 10% atzīmi, turpretī nodarbināto skaits 2022. gadā nav ievērojami mainījies, paliekot iepriekšējā gada līmenī.

Savukārt straujais PVN ieņēmumu  kāpums 2022. gadā pamatā saistāms ar samaksātajiem nodokļiem tirdzniecības nozarē, ņemot vērā gan iekšējā pieprasījuma palielināšanos, gan patēriņa cenu straujo pieaugumu, inflācijai palielinoties par 17,3% vidēji pērnā gada laikā. Strauji augošais energoresursu cenu kāpums veicināja augstākus samaksātos nodokļus elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarē. FM atzīmēja arī uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus 378,8 miljonu eiro apjomā, kas kopbudžetā pērn iekasēti aptuveni par trešdaļu vairāk nekā gadu iepriekš, palielinoties sadalāmās peļņas apmēriem.

Nenodokļu ieņēmumi kopbudžetā 2022. gadā saņemti 847,6 miljonu eiro apmērā, kas bija par 76,3 miljoniem eiro jeb 9,9% vairāk nekā gadu iepriekš, kas pamatā saistīts ar Valsts kases eiroobligāciju papildu emisijas prēmijas ieņēmumiem. Tāpat palielinājušies ieņēmumi no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas.

Lielāki izdevumi

Savukārt kopbudžeta izdevumi pērn bija 15,7 miljardu eiro apmērā, un salīdzinājumā ar 2021. gadu tie pieauga par 1,3 miljardiem eiro jeb 9,2%. Taču, ja no kopbudžeta izdevumiem pēdējos trīs gados tiktu izslēgti izdevumi atbalsta pasākumiem un gāzes rezervju iegādei, tad 2021. gadā būtu vērojams izdevumu kāpums par 0,5 miljardiem eiro jeb 4,3%, kamēr 2022. gadā izdevumi pieauga krietni straujāk – par 1,5 miljardiem eiro jeb 12%, salīdzinot ar izdevumu apmēru 2021. gadā.

Kopbudžeta izdevumi precēm un pakalpojumiem 2,3 miljardu eiro apmērā pērn pieauga par 756,8 miljoniem eiro jeb 48,8%, kas lielā mērā skaidrojams ar dabasgāzes rezervju iegādi pagājušā gada rudenī 430,4 miljonu eiro apmērā. Taču, ja neskaita šos izdevumus pērn un izdevumus atbalsta pasākumiem 2021. un 2022. gadā, kopbudžeta izdevumiem precēm un pakalpojumiem joprojām vērojams pieaugums par 344,2 miljoniem eiro jeb 22,6%. Ievērojams izdevumu kāpums bijis precēm un pakalpojumiem pašvaldību budžetā, kas straujā cenu kāpuma ietekmē pieauga par 136,3 miljoniem eiro jeb 23,3%.

Lielāki izdevumi pamatā skaidrojami ar lielākiem tēriņiem autoceļu un ielu uzturēšanai, kā arī lielākiem izdevumiem par siltumenerģiju, elektroenerģiju, kurināmo un ēdināšanu pašvaldību iestādēs.

Tāpat valsts pamatbudžetā bijuši lielāki izdevumi precēm un pakalpojumiem – par 53 miljoniem eiro kāpuši izdevumi aizsardzības nozarē, par 40 miljoniem eiro un 15 miljoniem eiro vairāk tērēts precēm un pakalpojumiem tieslietu un izglītības jomā.

Izdevumu kāpums kopbudžetā lielā mērā saistāms arī ar lielākiem tēriņiem atlīdzībai, kas, izslēdzot atbalsta pasākumus (tai skaitā, piemaksām veselības un iekšlietu nozarēs strādājošajiem), pērn bijuši teju par 200 miljoniem eiro jeb 7% augstāki nekā 2021. gadā. Lielākais kāpums vērojams pašvaldību budžetā, kur izdevumi auguši par 82 miljoniem eiro, tostarp pedagogu darba samaksas likmju celšanai, savukārt valsts pamatbudžetā izdevumi palielinājušies aizsardzības un iekšlietu struktūrās attiecīgi par 37 miljoniem eiro un par 27 miljoniem eiro.

Kopbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām 2022. gadā kāpuši par 213,2 miljoniem eiro jeb 5,9%, galvenokārt pieaugot valsts pamatbudžeta izdevumiem atbalsta pasākumiem. Taču, neņemot vērā atbalsta pasākumus, veselības nozarei tēriņi pērn kāpuši par 130 miljoniem eiro, kas saistāms ar izdevumiem ārstniecības personu darba samaksas nodrošināšanai, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanai onkoloģijas jomā, tostarp kompensējamo medikamentu un aprīkojuma iegādei.

Savukārt satiksmes nozarei izdevumi bijuši par 67 miljoniem eiro augstāki, galvenokārt sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai. Tāpat Iekšlietu un Ekonomikas ministrijas struktūrās vērojams izdevumu kāpums. Tikmēr Zemkopības un Finanšu ministrijas pārraudzīto Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai pērn izlietots par 100 miljoniem eiro jeb 22% vairāk, taču tas vērtējams kā zems pieauguma temps. Tēriņi kāpuši, pamatā īstenojot 2014.–2020. gada plānošanas perioda projektus un vēl aktīvi neuzsākot jaunā plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda projektus.

Līdzīgi kā gadu iepriekš arī 2022. gadā sociāla rakstura maksājumi veidoja trešo daļu no kopbudžeta izdevumiem.

Izdevumi sociāla rakstura maksājumiem pērn kopbudžetā bija 4,5 miljardi eiro, kas bija par 232,3 miljoniem eiro jeb 5,4% vairāk nekā 2021. gadā. Taču situācija pa budžeta līmeņiem bija atšķirīga – kamēr valsts pamatbudžetā izdevumi sociāla rakstura maksājumiem samazinājušies par 203,3 miljoniem eiro jeb 21,4%, valsts speciālajā budžetā vērojams izdevumu kāpums par 378,7 miljoniem eiro jeb 11,9%. Mazāki izdevumi pamatbudžetā skaidrojami ar ievērojami augstāku izdevumu bāzi 2021. gada attiecīgajā periodā, saistībā ar Covid-19 izmaksājot dīkstāves pabalstus, vienreizējus pabalstus senioriem un ģimenēm ar bērniem.

Turpretī speciālajā budžetā, ņemot vērā 2022. gada ļoti augsto pensiju indeksācijas koeficientu, vērojami par 262 miljonu eiro jeb 11,9% augstāki izdevumi vecuma pensijām. Tāpat gada sākumā strauji pieaugošais slimības gadījumu skaits Covid-19 vīrusa omikrona paveida dēļ veicināja izdevumu kāpumu slimības pabalstiem par 46,1 miljonu eiro jeb 14,7%.

Savukārt kopbudžeta kapitālie izdevumi pērn veidoja 1,3 miljardus eiro un salīdzinājumā ar 2021. gadu auguši vien par 12,2 miljoniem eiro jeb 1%. Būvniecības apjomu krituma ietekmē pašvaldību budžetā kapitālie izdevumi 2022. gadā bijuši par 71,4 miljoniem eiro jeb 11,3% zemāki salīdzinājumā ar 2021. gadu, galvenokārt samazinoties Eiropas Savienības (ES) fondu projektu izdevumiem. Turpretī valsts pamatbudžetā kapitālie izdevumi (bez transfertiem pašvaldībām) 2022. gadā bijuši par 83,9 miljoniem jeb 14,5% augstāki, izdevumiem ES fondu projektu īstenošanai pieaugot par 20,9 miljoniem eiro jeb 16,3% un pamatfunkciju bruto pamatkapitāla veidošanai kāpjot par 63 miljoniem eiro jeb 14%, pārsvarā autoceļu būvniecībai, kā arī aizsardzības un iekšlietu nozaru investīciju projektiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti