Šis ir jau trešais mēģinājums Getliņu poligonā uzcelt atkritumu šķirotavu. Tāpat kā iepriekš, arī šoreiz vistuvāk projekta īstenošanai ir Andra Šķēles ģimenei piederošs uzņēmums, kuram Rīgas dome gatavo monopoltiesības uz rīdzinieku atkritumu šķirošanu.
Uzņēmums “Vides pakalpojumu grupa” izrādījās vienīgais, kurš atbilda poligona izvirzītajām prasībām. Divus citus pretendentus Getliņi atsijāja, iemeslus publiski neatklājot.
Bet reālākā konkurenta – „Eco Baltia” – piedāvājumu vispār neatvēra, jo tā darbinieki nepaspēja laikā iekļūt poligonā, kura allaž atvērtie vārti bija aizslēgti, un tikt līdz administrācijas mājai, lai sanumurētu un iesniegtu papīrus. Bija arī kompānijas, kas no konkursa turējās pa gabalu.
“Es apbrīnoju drosmi tiem, kas piedalījās. Iepirkums bija vienpusējs, par labu Getliņiem. Daudz kas bija atkarīgs no trešajām pusēm un mēs kā pieredzējusi Skandināvijas kompānija negribējām riskēt,” atzīst “L&T” valdes loceklis Reinis Ceplis.
Iepirkumu uzraudzības birojam gan nolikums šķita pieņemams. To piesauc arī konkursa rīkotāji, noliedzot Vides pakalpojumu grupas, tajā skaitā Šķēles ģimenes interešu lobēšanu.
Nav jātic visam, kas uz žoga rakstīts,” strups ir “Getliņu” vadītājs Imants Stirāns.
Iepirkuma komisijas vadītājs Edgars Atlācis, kurš reiz startējis pašvaldību vēlēšanās no Tautas partijas un kuram īsu brīdi bijušas daļas kādā īpašumu apsaimniekotājā kopā ar Šķēles ģimenei savulaik piederošo Valmieras pienu, apgalvo, ka politiķi līdz šim redzējis tikai televīzijā.
Pats Šķēle intervijai nepiekrīt. Īsziņā viņš raksta, ka par 20 miljonus vērto projektu nav interesējies.
“Šķēlem ir vēl 10% manā uzņēmumā, bet Šķēles uzņēmumi pārvaldē nepiedalās un šis ir uzņēmuma piedāvājums,” saka “Vides pakalpojumu grupas” līdzīpašnieks Guntars Kokorēvičs.
Plāns paredz, ka visi uz Getliņu poligonu atvestie atkritumi ies cauri rūpnīcas sietam. Pārstrāde paildzinās poligona mūžu līdz 20 gadiem un ļaus “Getliņiem” pelnīt, piemēram, ar enerģijas ražošanu no atšķirotajiem bioloģiskajiem atkritumiem.
Sliktā ziņa ir tā, ka par pārstrādi būs jāmaksā, un par to maksās rīdzinieki, jo Getliņi apliecina, ka cels tarifu, bet nevar atbildēt, cik ļoti.
„Grūti prognozēt, kādas būs tehnoloģijas, bet tās ļauj pateikt, ka Getliņi vienalga būs lētāki par citiem poligoniem,” domā Imants Stirāns.
Te vietā ir jautājums, vai kāds varēja izdarīt darbu lētāk? Konkursam nepielaistā „Eco Baltia” nosaukusi cenu, kas ir divreiz zemāka par Vides pakalpojumu grupas piedāvājumu, kā izskaidrojumu minot to, ka vairāk koncentrētos uz šķirošanu, nevis kurināmā ražošanu.
Tie ir daudzi miljoni latu, ko 10 gados samaksās Rīgas iedzīvotāji,” norāda “Eco Baltia” vadītājs Māris Simanovičs.
“Pēc kaujas jau visi ir gudri par cenām. Domāju, ka tā ir pat zema. Diskutēt tagad ir nevietā,” uzskata Guntars Kokorēvičs.
Šķirošanas rūpnīcas rentabilitāte jāskata kopsakarā ar Rīgas domes gatavotajām izmaiņām atkritumu noteikumos, kas paredz izbeigt brīvu konkurenci atkritumu izvešanā.
No atbildīgo amatpersonu teiktā izriet, ka operatoriem plānots atņemt arī šķirošanas tiesības, visus atkritumus liekot vest uz Getliņiem.
“Es nezinu uz kāda pamata privātie operatori piesavinās visu rīdzinieku atkritumus. Juristiem ir par ko strīdēties, bet varētu būt diskusija, ka atkritumi pieder pašvaldībai. Ja gadījumā liels atkritumu daudzums aizies uz malu, pastāv risks, ka rūpnīca nevar strādāt ar pilnu jaudu,” – tā Rīgas domes vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš.
Likums liek poligoniem noglabāt pārstrādātus atkritumus, bet šķirošanai nav obligāti jānotiek poligonos. Pret monopolu ir atbildīgā ministrija.
“Rīgas domes noteikumos viens no punktiem paredz vest tikai un vienīgi uz Getliņiem. Šis ir punkts, pret ko ministrija iebilst, neuzskatām, ka tas ir jādara. Nepieciešama konkurence, lai nebūtu monopols, kas diktē noteikumus,” atzīst VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
Zaudētāji konkursa rezultātus ir apstrīdējuši un tagad iepirkumu uzraugiem jāvērtē, vai viss noticis likumīgi. Taču skaidrs, ka Latvijai jāveic straujš lēciens atkritumu pārstrādē, lai no Eiropas Savienības nesaņemtu rēķinu par saistību neizpildi.
