Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.
Mazumtirgotāju noskaņojuma rādītājs sasniedzis gada augstāko līmeni
2022. gada decembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 7,2. Salīdzinot ar novembri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 3,0 procentpunktiem, un tā ir augstākā rādītāja vērtība 2022. gadā. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar novembri, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par 9,0 procentpunktiem, sasniedzot negatīvu vērtību -7,0. Arī nepārtikas preču mazumtirdzniecībā decembrī uzņēmēju noskaņojums bijis negatīvs (-1,3), un, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, rādītājs ir samazinājies par 2,1 procentpunktu. Vispesimistiskākie decembrī (tāpat kā iepriekšējos trijos mēnešos) bijuši degvielas tirgotāji (-16,0), bet pozitīvs uzņēmēju noskaņojums gada izskaņā bijis automobiļu tirdzniecības nozarē (8,3).
Decembrī 22% mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu kā ierobežojošu faktoru minējuši attiecīgi 29% un 12% mazumtirgotāju. Mazumtirdzniecībā vienmēr aktuālo konkurenci kā ierobežojošu faktoru decembrī atzīmējuši 41% mazumtirgotāju, kas ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš 2021. gada septembra. 7% respondentu atzīmējuši, ka to darbību ietekmē ģeopolitiskā situācija un tās izraisītā nestabilitāte. 12% respondentu kā ierobežojošu faktoru minējuši cenu pieaugumu, īpaši bieži minētas energoresursu cenas.
Pakalpojumu sektorā noskaņojums pozitīvs pirmo reizi kopš februāra
Pakalpojumu sektorā 2022. gada decembrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija pozitīvs (1,9), un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar novembri, ir uzlabojies par 2,2 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem visoptimistiskākie decembrī tāpat kā mēnesi iepriekš bija apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji (18,6). Tiem seko uzņēmēji, kas darbojas pasta un kurjeru pakalpojumu jomā (13,1), taču šajā nozarē noskaņojums tomēr nav tik optimistisks kā 2021. gada decembrī, kad ierobežotas klātienes mazumtirdzniecības apstākļos noskaņojuma rādītājs pasta un kurjeru pakalpojumu nozarē bija sasniedzis rekordaugstu vērtību 35,8. Vispesimistiskākais uzņēmēju noskaņojums decembrī fiksēts izmitināšanā (-42,0), gaisa transporta nozarē (-37,8), kā arī ēdināšanas pakalpojumos (-30,7). Kopumā decembrī noskaņojums bija pozitīvs 12, bet negatīvs 18 pakalpojumu apakšnozarēs.
33% pakalpojumu sektora respondentu decembrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. Salīdzinot ar novembri, to īpatsvars ir pieaudzis par 2 procentpunktiem. 25% pakalpojumu sektora uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, bet 17% – darbaspēka trūkums. Abi šie rādītāji pēdējo mēnešu laikā nav būtiski mainījušies. 8% pakalpojumu sektora uzņēmēju atzīmē, ka to darbību tieši vai netieši ierobežo sarežģītā un nestabilā ģeopolitiskā situācija. 7% respondentu atzīmē cenu pieaugumu, kas palielina uzņēmumu izmaksas.
Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums atkal pasliktinās
Pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs būvniecībā decembrī bija -14,6, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par 2,1 procentpunktu.
Decembrī, salīdzinot ar novembri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem par 7,9 procentpunktiem samazinājies novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos. Turpina pazemināties arī būvuzņēmēju novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni (samazinājums par 4,5 procentpunktiem). Konfidences rādītājs decembrī inženierbūvniecībā samazinājies par 8,7 procentpunktiem, ēku būvniecībā par 6,8 procentpunktiem, bet specializētajos būvdarbos pieaudzis par 0,2 procentpunktiem.
Būvniecības aktivitāti decembrī ierobežoja slikti laika apstākļi (norādīja 47,5% respondentu), nepietiekams pieprasījums (32,4% respondentu), darbaspēka trūkums (norādījuši 27,3% respondentu), materiālu vai iekārtu trūkums (11,7% respondentu). Finansiālas grūtības un citu faktoru ietekmi norādīja attiecīgi 16,0% un 9,7% respondentu (pārsvarā minēts būvmateriālu cenu kāpums). Savukārt 11,9% uzņēmēju norādīja, ka būvaktivitāti neierobežo nekādi faktori.
Apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums stabili zems
Pēc sezonāli koriģētiem datiem apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs decembrī bija -8,8. Salīdzinot ar novembri, tas pieaudzis par 0,6 procentpunktiem. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji pieauguši pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (par 4,3 procentpunktiem), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 4,7 procentpunktiem) un mēbeļu ražošanā (par 9,1 procentpunktu). Savukārt uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies pārtikas produktu ražošanā (par 1,4 procentpunktiem), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 1,0 procentpunktu) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 3,7 procentpunktiem).
Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām decembrī, salīdzinot ar novembri, deviņās nozarēs vērojams konfidences rādītāja kāpums, bet 13 nozarēs – samazinājums.
Nepietiekamu pieprasījumu un materiālu vai iekārtu trūkumu kā ierobežojošu faktoru decembrī minējuši attiecīgi 40,1% un 16,8% uzņēmēju apstrādes rūpniecībā. Savukārt darbaspēka trūkumu atzīmējuši 15,5% respondentu, bet finansiālas grūtības minējuši 19,2%. Joprojām kā ierobežojošais faktors tiek minēta ģeopolitiskā situācija un cenu kāpums energoresursiem. 24,7% uzņēmēju apstrādes rūpniecībā decembrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.
2022. gada decembrī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 91,6, (iepriekšējā mēnesī – 91,1). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.
