Viņš atzina, ka sadārdzinājums viennozīmīgi skāris visas jomas, taču kopumā patlaban tā ietekme Eiropas Savienības (ES) fondu projektos nav tik nozīmīga. Katrs pasūtītājs izmaksu pieaugumu risina esošajā līgumā ar būvniekiem, atzīmēja Kalbergs.
CFLA pārstāvis sacīja, ka atsevišķi projekti, kas nav ar lielu ietekmi uz ES kopējiem mērķiem, ir apturēti, kā piemēru minot Rēzeknes rekreācijas centra būvniecību, kur pašvaldība lauzusi līgumu ar būvfirmu. CFLA ieskatā, Rēzeknes gadījumā pašvaldības izvēle tomēr nebija labākā.
Kalbergs skaidroja, katram projektam piešķirtais Eiropas fondu finansējums nav paredzēts izmaksu sadārdzinājuma kompensēšanai un tas no ES puses netiks pārskatīts. Tādēļ pasūtītājiem jāspēj vienoties ar būvniekiem par izmaksu sadārdzinājuma kompensēšanu pašiem.
Kā lielākos projektus, kur šobrīd notiek diskusijas starp pasūtītājiem un būvniekiem par izmaksu kāpuma kompensēšanu, Kalbergs minēja Rīgas brīvostas un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) projektus. Saistībā ar Rīgas brīvostas projektu līgums nav lauzts un vēl notiekot sarunas ar būvnieku par to, kā tas tiks realizēts un kā tiks kompensēts sadārdzinājums. Savukārt PSKUS projektā pasūtītājs panācis mutisku vienošanos ar būvnieku, ka projekts izmaksas paliek līgumā apstiprināto izmaksu apmērā.
Kopumā kardinālu risku, ka kāds no lielajiem projektiem netiek realizēts, pagaidām neesot, piebilda Kalbergs.
Tomēr viņš uzsvēra, ka, vienojoties par sadārdzinājuma kompensēšanu, pasūtītājam ir ļoti būtiski izvērtēt, ko no viņa pieprasa būvnieks un vai tas atbilst konkrētajam noslēgtajam līgumam. Kalbergs atklāja, ka ir bijušas situācijas, kad būvnieki nepamatoti pieprasa kompensēt jau projektā paveikto, tādējādi prasot nepamatoti palielināt sadārdzinājuma kompensāciju. Šādas prasības līgumos tiek noraidītas gan no pasūtītāja, gan CFLA puses, piebilda Kalbergs.
