Lai sniegtu atbalstu Latvijas iedzīvotājiem rudens un ziemas sezonā, kad inflācijas kāpuma dēļ ievērojami pieaugs mājsaimniecību izdevumi, tostarp par pārtikas iegādi, mazumtirdzniecības tīkls "Rimi" no otrdienas līdz gada beigām samazina un fiksēs 100 pieprasītāko pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības higiēnas preču cenas. Uzņēmuma pārstāve Inga Bite skaidroja, ka lauvas tiesu izmaksas tiks segtas no uzņēmuma līdzekļiem, bet ne tikai.
"Tā ir mūsu atbildība uzņemties risku, bet, protams, mēs sadarbosimies arī ar piegādātājiem, kurus mēs aicināsim šai iniciatīvai pievienoties un atbalstīt, lai mums kopā izdotos šo mērķi sasniegt un tiešām sniegt reālu palīdzību mūsu iedzīvotājiem," stāstīja Bite.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure sacīja, ka šī iniciatīva ir apsveicama un pašmāju pārtikas ražotāji iespēju robežās būs gatavi sadarboties, bet ir kāda būtiska nianse.
"Tas būs ļoti, ļoti svarīgi, vai cenas fiksēs Latvijas pārtikas produktiem vai importa. Mēs nevaram ar mūsu maciņiem balstīt importa preci. Tas nebūtu godīgi pret vietējo ražotāju un pret valsti," uzsvēra Šure.
"Rimi" pārstāve nenoliedza, ka cenas tiks fiksētas gan vietējiem, gan importa produktiem, kas ir populārākie pircēju vidū, bet nākotnē atbalsta programmā būs izmaiņas.
"100 produktu sarakstā noteikti ir arī vietējie ražotāji. Proporcija man šobrīd nav zināma. Nākamais aspekts, ko mēs nākotnē plānojam izskatīt, ir lokālo, vietējo ražotāju atbalsts," klāstīja Bite.
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis norādīja, ka cenu fiksēšana un dažādu akciju cenu piedāvāšana ir viens no rīkiem, kā tirgotājs var nodrošināt zemākas produktu cenas.
Viņš stāstīja: "Protams, ir vēl viens variants – meklēt lētāko iepirkumu. Šajā gadījumā varbūt jāskatās plašāk. Ne tikai Latvijas mērogā, bet Baltijas un pat ārpus Baltijas mērogā, kur varētu iepirkt produktus, kurus pēc tam atvest uz Latviju."
Uz jautājumu, vai "Rimi" cenu fiksēšanas piemēram sekos arī citi mazumtirgotāji, Krūzītis atbildēja: "Grūti komentēt, ko katrs tīkls darīs, jo šobrīd laiks ir īpaši neordinārs. Katram ir individuāla situācija. Tāpēc vienkārši jāseko līdzi tirgum."
Cenu fiksēšana nav pretrunā arī ar godīgas tirdzniecības praksi, bet šajā ziņā ir kāds izņēmums, skaidroja Konkurences padomes vecākā eksperte tirdzniecības jomā Svetlana Sitņikova.
"To ir atļauts darīt, ja tas notiek uz paša uzņēmuma rēķina, piemēram, uz peļņas rēķina. Uzcenojuma līmenis ir mazumtirgotāja ziņā, un likums neierobežo cenas noteikšanu, taču mazumtirgotāji nedrīkst fiksēt cenas uz piegādātāju rēķina un pārlikt ekonomiskos riskus uz piegādātāja pleciem," skaidroja Sitņikova.
Tajā pašā laikā piegādātāji arī var būt ieinteresēti, lai to preces pērk vairāk, līdz ar to puses par cenu fiksēšanu var vienoties.
Cenu fiksēšana ir rīks, kā taupīt pircēju naudu, bet, piemēram, darba laika samazināšana ir veids, kā tirgotājs var taupīt laikā, kad strauji pieaug energoresursu cenas. Šādu soli spēruši divi tirdzniecības centri – "Akropole Alfa" un "Akropole Rīga." Abiem darba laiks samazināts par vienu stundu. Iepirkšanās centra "Akropole Alfa" vadītāja Zane Kaktiņa pastāstīja, ka uzņēmums jau vairākus gadus taupa elektrību.
"Pārskatīta apgaismojuma intensitāte, automātiska apgaismojuma ieslēgšanās un izslēgšanās, eskalatoru darbība un tā tālāk," norādīja Kaktiņa.
Proti, visu to iekārtu darbība, kas atrodas iepirkšanās centros, ir pārdomāta, lai tās strādātu taupības režīmā.
