Dienas ziņas

Pašvaldībās atšķirīga nostāja par uguņošanu Vecgada vakarā

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Valdības prioritātēm nākamajā budžetā – ap 215 miljonu eiro

Budžets 2023: Jaunām prioritātēm paredz sadalīt 215 miljonus eiro

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Fiskālā telpa jeb finansējums jaunām prioritātēm nākamā gada valsts budžetā ir 215,1 miljons eiro. Savukārt 2024. gadā fiskālā telpa saskaņā ar pašreizējām prognozēm ir 444,2 miljoni eiro, bet 2025. gadā – 408 miljonu eiro apmērā, informēja Finanšu ministrijā (FM).

ĪSUMĀ:

  • Oktobrī fiskālā telpa lēsta ap 90 miljoniem eiro; tagad to lēš 215 miljonu eiro apmērā.
  • Diskusijas par fiskālo telpu neformāli sākušās; jāvienojas janvāra pirmajās divās nedēļās.
  • Ministriju papildu finansējuma pieprasījumi 2023. gada budžetam  2,23 miljardi eiro.
  • Neatkarīgo institūciju pieprasījumi pasākumiem nākamajā gadā ir 36,8 miljoni eiro.
  • FM: Nozaru pieprasījumus tik lielā apmērā 2023. gadā atbalstīt nav iespējams.
  • FM prognoze: Latvijas IKP nākamgad samazināsies par 0,6%, inflācija būs 8,5%.
  • Valsts budžeta deficīts šogad plānots 5% no IKP, nākamgad  2,6% no IKP.
  • Kariņš: Budžets top nenoteiktības apstākļos, plānus var nākties pielāgot.

FM: Ministriju vēlmes desmitkārt pārsniedz fiskālās telpas iespējas
00:00 / 02:39
Lejuplādēt

FM norādīja, ka ministriju papildu finansējuma pieprasījumi 2023. gadam veido 2,23 miljardus eiro, 2024. gadam – 2,99 miljardus eiro un 2025. gadam – 3 miljardus eiro. Savukārt neatkarīgo institūciju kopējie pieprasījumi pasākumiem 2023. gadā ir 36,8 miljoni eiro, 2024. gadam – 38,1 miljons eiro un 2025. gadam – 28 miljoni eiro. 

Neatkarīgās institūcijas ir Saeima, Valsts prezidenta kanceleja, Augstākā tiesa, Satversmes tiesa, rajonu (pilsētu) tiesas, apgabaltiesas, kuras pārstāv Tieslietu ministrija, Datu valsts inspekcija, Valsts kontrole, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Centrālā vēlēšanu komisija, Tiesībsarga birojs, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Konkurences padome un Ģenerālprokuratūra.

Tā kā pieejamā fiskālā telpa ir daudz mazāka, nozaru pieprasījumus tik lielā apmērā atbalstīt nav iespējams, tāpēc ministrijas aicinātas atkārtoti izvērtēt pasākumus un koncentrēties uz tiem pieprasījumiem, ko nav iespējams atlikt uz vēlāku laiku, norādīja FM. Vienlaikus iestādes aicinātas vērtēt iespējas daļu no pieteiktajām prioritātēm īstenot nozares budžetā esošā finansējuma ietvaros, iesniedzot fiskāli neitrālus pieprasījumus.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") preses konferencē atzīmēja, ka nākamgad plānotā fiskālā telpa ir būtiski lielāka par vēl oktobrī aplēstajiem vairāk nekā 90 miljoniem eiro, un tas pamatā saistīts ar inflācijas kāpumu.

"Man sajūta vismaz šobrīd, dažādos formātos diskutējot ar ministriem, ir, ka lielu strīdu par galvenajām prioritātēm nav. Protams, katrai ministrijai būs savas akūtas vajadzības, tādas vienmēr ir, bet kopumā es būtiskas pretrunas neredzu. Jāstrādā reālistiski, lai tiktu uz priekšu," sacīja Ašeradens.

Ministrs atzina, ka diskusijas par papildu naudas sadali jaunām prioritātēm neformāli jau ir sākušās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") sarunas ar ministriem sāks 3. janvārī. "Grafiks ir diezgan saspringts,"

sacīja finanšu ministrs, norādot, ka par 2023. gada budžetā atbalstāmajiem jaunajiem prioritārajiem pasākumiem ir jāvienojas pirmajās divās janvāra nedēļās.

Kariņš preses konferencē atzīmēja, ka šī valdība ir apņēmusies pārkārtot jeb transformēt ekonomiku. Uzsvars tiks likts uz pārkārtošanos piecās dažādās jomās – drošību, tostarp gan iekšējo, gan ārējo, izglītību un zinātni, enerģētiku, konkurētspējas palielināšanu, kā arī dzīves kvalitāti kopumā. "Pēc jaunākiem aprēķiniem, mums parādās neliela fiskālā telpa un iespēja papildināt jau pieņemtos lēmumus ar papildu naudām," teica premjers.

Saskaņā ar apstiprināto budžeta sagatavošanas grafiku par nākamā gada un vidēja termiņa ietvara 2023.–2025. gadam prioritātēm valdībai ir jāvienojas līdz 13. janvārim.

Valdība ārkārtas sēdē ceturtdien izskatīja arī aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes, vispārējās valdības budžeta bilances un fiskālo telpu 2023.-2025. gadam.

Saskaņā ar FM prognozēm Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023. gadā samazināsies par 0,6%, savukārt patēriņa cenu pieaugums 2023. gadā būs 8,5%. Vidējā termiņā atkal gaidāma ekonomikas izaugsmes paātrināšanās, IKP pieaugumam 2025. gadā sasniedzot 3%, kamēr patēriņa cenu pieaugums līdz 2025. gadam stabilizēsies 2% līmenī, prognozē FM.

Vidējā termiņā vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas valdības politikas tiek prognozēts 2,6% no IKP 2023. gadā, 0,4% no IKP 2024. gadā un 0,4% no IKP 2025. gadā. 

Aktualizētais vispārējās valdības budžeta deficīts 2022. gadam tiek novērtēts 5% no IKP apmērā, kas ir par 2 procentpunktiem zemāks nekā prognozēts iepriekš, pateicoties virsplāna nodokļu un nenodokļu ieņēmumiem augstas inflācijas un darba samaksas fonda pieauguma rezultātā. Tāpat zemāki nekā plānots šogad tiek prognozēti izdevumi energoatbalsta pasākumiem, ņemot vērā iesniegumus par pieteiktajām atbalsta izmaksām līdz decembra vidum un sagaidāmo apmēru gada nogalē, norādīja FM.

Kopējo nodokļu ieņēmumu dinamika tiek prognozēta atbilstoši tautsaimniecības attīstības tempiem un pie nemainīgas politikas, saglabājot nodokļu "slogu" vidējā termiņā ap 30% no IKP. Augsto energoresursu cenu mazināšanai 2023. gadā līdz apkures sezonas beigām paredzēts atbalsts 0,6 miljardi eiro.

Salīdzinot ar oktobrī apstiprinātajām prognozēm, ir palielināti valsts budžeta izdevumi aizsardzībai (sasniedzot 2,5% no IKP 2025. gadā), valsts pensijām, atlīdzībai, lai nodrošinātu gan solīto palielinājumu pedagogiem, gan minimālo algu 620 eiro apmērā no 2023. gada un 700 eiro no 2024. gada. Tāpat palielināti uzturēšanas izdevumi sakarā ar energoresursu cenu sadārdzinājumu un ēdināšanas pakalpojumu cenu pieaugumu un procentu maksājumi par valsts parāda apkalpošanu.

Ņemot vērā, ka kopš 2022. gada sākuma eiro procentu likmes ir būtiski palielinājušās, kas tieši ietekmē aizņemšanās izmaksas, vidējā termiņā pieaugs parāda apkalpošanas izdevumi, norādīja FM.

Pēc Valsts kases novērtējuma, kas sagatavots lielas nenoteiktības apstākļos un kas ņem vērā, ka nākamajos četros gados ir jāpārfinansē uzņemtās parādsaistības ap 7 miljardiem eiro, vispārējās valdības parāds uz 2022. gada beigām varētu veidot ap 41% no IKP un uz 2023. gada beigām 42% no IKP. Prognozēts, ka 2024.–2025. gadā vispārējās valdības parāds būs zem 40% no IKP.

Valdība ir apņēmusies veicināt plašu ekonomisko transformāciju. Pastiprināta uzmanība budžeta plānošanā būs veltīta iekšējai un ārējai drošībai, izglītības un zinātnes kvalitātei, enerģētikai, uzņēmumu konkurētspējai un dzīves kvalitātei kopumā, tai skaitā iedzīvotāju un uzņēmumu aizsardzību energoresursu izmaksu krīzē.

Nākamā gada budžetu veidos izteiktas nenoteiktības apstākļos galvenokārt Krievijas brutālās karadarbības Ukrainā dēļ, attiecīgi arī budžeta plānus var nākties pielāgot.

Tā pēc valdības ārkārtas sēdes vērtēja premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”): "Diemžēl ārējie apstākļi var vēl krasi mainīties, kas varētu ietekmēt visas pasaules, arī Latvijas ekonomiku un līdz ar to arī Latvijas budžetu. Mēs apzināmies, ka apstākļi ir mainīgi. Taču tas nenozīmē, ka mēs nevaram plānot. Tieši otrādi – mūsu pienākums ir plānot, kā mēs varēsim izmantot šo laiku, lai pārkārtotu savu ekonomiku."

Tā kā sarunas par naudas sadali tikai sākušās, šobrīd vēl nav skaidrs, kam un cik konkrēti naudas tiks dažādiem mērķiem.

Veselības ministre Līga Meņģelsone atzina, ka veselības nozarē vajadzību ir tiešām daudz: “Diemžēl mums ir jāliek grafiks, kādā veidā mēs šīs problēmas secīgi risināsim nākamajā gadā, aiznākamajā un vismaz trīs gadu perspektīvā. Jo ir ļoti svarīgi visai veselības aprūpes saimei redzēt un saprast, ka tā ir valdības kopējā rūpe, tas ir mūsu sabiedrības ļoti svarīgs elements.”

Finansējumu nākamā gada prioritātēm pieprasījušas arī vairākas neatkarīgās institūcijas. Visvairāk – pāri 16 miljoniem eiro – pieprasījusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP). Tās priekšsēdētājs Jānis Siksnis skaidroja, ka finansējums šādā apmērā pieprasīts vairāku iemeslu dēļ: “Galvenās lietas ir tās, kas saistītas ar lielajiem dažādu pozīciju sadārdzinājumiem – tie ir energoresursu sadārdzinājumi, Latvijas Radio gadījumā, piemēram, apraides torņa sadārdzinājums, LTV gadījumā – Zaķusalas ēkas uzturēšanas sadārdzinājums. Ir vēl virkne citu lietu, kuras, ja netiek kompensētas, vienkārši ir jāsamazina saturs.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti