Bitkoina straujais kāpums sākās jau pagājušā gada pavasarī. Martā tā vērtība bija zem 5000 ASV dolāru, bet gada beigās – jau aptuveni 30 tūkstoši. Šī gada sākums izcēlās ar vēl straujāku uzrāvienu, bitkoina vērtībai vienubrīd sasniedzot pat 56 tūkstošus dolāru. Savukārt bitkoina tirgus kapitalizācija pagājušajā nedēļā pirmo reizi pārsniedza vienu triljonu dolāru
Tirgus eksperti šādu kāpumu skaidroja ar ievērojamu investoru pieplūdumu tirgū. Uz to norādīja arī digitālo investīciju kompānijas "Coin Shares" vecākā stratēģe Meltema Demirorsa:
"Mums ir jāatceras, ka bitkoins 2017. gadā un 2020. gadā, kad tas piedzīvoja iepriekšējos kāpumus, ir atšķirīgs no tā, kāds tas ir tagad. Gan no tirgus mikro uzbūves, gan no likviditātes skatu punkta.
Pašlaik ir daudz vairāk iespēju un daudz pārdomātākas stratēģijas gan kriptovalūtas pārvaldības, gan ieguldījumu ziņā.
Ir aizvien vairāk uzņēmumu un tirgus instrumentu, kas ļauj kompāniju finanšu pārraudzītājiem, aktīvu pārvaldītājiem, pensiju fondiem un labdarības fondiem ļoti izlēmīgi tikt galā ar šīm tirgus svārstībām. Tāpat, kā tas tiktu darīts ar jebkuriem citiem aktīviem viņu investīciju portfelī. Tāpēc mēs esam fundamentāli atšķirīgā tirgus klimatā, nekā bijām pirms dažiem gadiem."
Taču pēdējo dienu laikā bitkoina vērtība sākusi strauji kristies, zaudējot pat aptuveni desmit procentu vērtības dienā un nokrītoties ievērojami zem 50 tūkstošu dolāru robežas. Šāds kritums sekojis jaunās ASV finanšu ministres Dženetas Jellenas visai skeptiskajiem izteikumiem par šīs kriptovalūtas lomu, nākotni un arī kaitējumu apkārtējai videi.
"Es esmu teikusi to arī iepriekš: manuprāt, bitkoins nav ļoti plaši izmantots norēķinu mehānisms, un es baidos, ka bieži vien tas tiek izmantots nelikumīgām finansēm. Tas ir ārkārtīgi neefektīvs transakciju veikšanas veids, ņemot vērā ārkārtīgi lielo enerģiju, kas ir ieguldīta šo darījumu īstenošanai. Tas ir ārkārtīgi spekulatīvs aktīvs, un cilvēkiem ir jāapzinās, ka tas var būt ļoti svārstīgs. Es patiešām bažījos par potenciālajiem zaudējumiem, kurus bitkoinu investori var ciest," norādīja politiķe.
Par vienu no redzamākajiem bitkoina atbalstītājiem varētu saukt kompānijas "Tesla" dibinātāju Īlonu Masku, kurš pirms divām nedēļām paziņoja, ka "Teslas" bilancei tiek pievienoti bitkoini pusotra miljarda dolāru vērtībā. Taču pēc izteikumiem tviterī, ka dažu kriptovalūtu vērtība ir nedaudz par augstu, dienas laikā "Teslas" akciju vērtības kritās par 15 miljardiem dolāru.
Masks dienas laikā zaudēja arī pasaules bagātākā cilvēka statusu.
To, ka kompāniju interese par bitkoiniem kļūst arvien lielāka un pielaidīgāka, liecina kaut vai tas, ka norēķinu vietne "PayPal" tagad ļauj saviem klientiem iegādāties, turēt un pārdot bitkoinus. Pielaidīgāka sāk kļūt arī kredītkaršu kompānija VISA. Arī vairākas ASV valdības aģentūras ir rosinājušas apsvērt iespēju izveidot jaunu digitālo valūtu, kas varētu radīt jaunu globālo norēķinu sistēmu.
Arī miljardieris un investors Pols Tjūdors Džounss, kurš pēdējā laikā aktīvi ieguldījis kriptovalūtās, uzskata, ka tās paver aizvien jaunas iespējas. Pašlaik situāciju varot salīdzināt ar interneta pirmsākumiem, kad bija ļoti daudz investoru, kuri cieta neveiksmes un arī ievērojami nopelnīja, īsti neapzinoties interneta nākotnes iespējas.
"Ja mēs paskatāmies uz pēdējo 20 gadu ģeopolitiskajām pārmaiņām, ir grūti prognozēt, kāda būs jebkuras valūtas nākotne. Manuprāt, kriptovalūtas piedzīvos trakus amerikāņu kalniņus – ar kāpumiem un kritumiem. Taču man šķiet, ka īpaši bitkoins, salīdzinot ar pašreizējo situāciju, būs kļuvis gandrīz par stingro valūtu. Kas zina, kāda būs tā loma monetārajā sistēmā..." sacīja Džounss.
Viņš arī vilka paralēles ar savulaik pieņemto lēmumu atteikties no "Zelta standarta" kā visiem saprotamas un salīdzinoši godīgas monetārās sistēmas. Iespējams, nākotnē zelta vietu varētu ieņemt tieši kriptovalūtas. Pieaugot bitkoina vērtībai, pēdējā laikā zelta vērtība ir kritusies vismaz par trīs procentiem.
