Telekomunikāciju tirgū nemainīgs līderis jau gadiem ir "Lattelecom". Tam uz papēžiem min LMT, bet pēc tam, jau ar lielāku atrāvienu seko "Tele2", "Bite Latvija" un "Baltcom". Trīs no šiem uzņēmumiem – LMT, "Tele2" un "Bite" – konkurē mobilo sakaru tirgū, un kā uzņēmēji, tā Konkurences padome (KP) situāciju raksturo kā optimālu.
Tikmēr fiksēto sakaru tirgū aina jau ir cita. "Lattelecom ir izteikti dominējošs stāvoklis. Šis arī ir viens no iemesliem, kādēļ "Lattelecom" un LMT iespējamās apvienošanās kritiķi bažījas par šāda soļa iespaidu uz pārējo tirgu. "Lattelecom" arguments par labu apvienošanai savukārt ir pasaules tendences.
Par to, ka konkurence telekomunikāciju tirgū ir optimāla, liecinot fakts, ka Latvijā ir zemākie tarifi par zvana minūti Eiropas Savienībā. To uzsver gan nozares pārstāvji, gan KP. Jauna spēlētāja ienākšana gan vairs neesot ticama, cits jautājums ir par pārgrupēšanos un īpašnieku maiņu, jo notiek pārmaiņas globālajā tirgū.
"Lattelecom" vadītājs Juris Gulbis uzsver, ka arī "Bites" grupu nesen iegādājusies ASV investīciju kompānija "Providence Equity Partners", un esot ziņas, ka tā risina sarunas arī par kabeļtelevīzijas operatora "Baltcom" iegādi.
"Arvien vairāk parādās tādi spēlētāji, kas darbojas visā pasaulē vai vismaz visā Eiropas Savienībā. Mēs redzam gan [video straumēšanas servisa] “Netflix” ienākšanu, gan mēs redzam investīciju fondu, kas konsolidē fiksētos un mobilos operatorus visās trijās Baltijas valstīs. Tā ir tendence uz tirgus globalizāciju, kurā mēs pašlaik esam kā novērotāji," atzina Gulbis.
Pretējās domās gan ir LMT vadītājs Juris Binde: "Galvenais konkurējošais un darbojošais tirgus ir tieši Latvijas teritorija. Savukārt starptautiskā arēnā es īsti neredzu, kādā veidā ar telekomunikāciju pakalpojumiem iespējams konkurēt, ja mēs runājam par pamatpakalpojumiem - balss datu pārraide vai īsziņas. Savukārt es redzu ļoti lielu eksporta potenciālu dažādos pakalpojumos, kas ir saistīti ar IKT [informācijas un komunikācijas tehnoloģiju] jomu, jo tā tik tiešām ir pārrobežu konkurence. Un šeit, es domāju, ka potenciāls gan LMT, gan "Lattelecom" katram atsevišķi ir ļoti labs, un gluži vienkārši ir jāstrādā pie šo jauno tirgu apgūšanas."
Arī pārējie uzņēmumi – "Bite" un Tele2"– nav ieinteresēti, ka viens spēlētājs iegūst būtisku pārsvaru. Arī klientiem tas, visticamāk, nozīmētu cenu celšanos. "Rastos situācija, ka divas trešdaļas šī tirgus piederētu vienam spēlētājam.
Acīmredzot šī scenārija autori nav iepazinušies ar Konkurences likumu, un tādu scenāriju man ir grūti iedomāties,” atzina „Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.
To apliecina arī dati – LMT un "Lattelecom" pēc apgrozījuma kopā būtu 67% tirgus daļas. KP apliecina, ka šāda tirgus attīstība būtu riskanta. Arī "Lattelecom" arguments, ka varētu apvienoties "Bite" ar "Baltcom" daudzko nemainītu. "Tas varētu kaut kādā mērā iespaidot tirgu, bet, vai tas būtiski mainīs tirgus samēru (..)," šaubījās KP loceklis Jānis Račko.
Tikmēr "Bite Latvija" vadītājs Freds Renčaks norādīja, ka runas par iespējamo apvienošanās ar "Baltcom" ir baumas, kuras savas interesēs izplata "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs Gulbis.
"Patiesībā es esmu pārsteigts, ka Juris [Gulbis] ķēries pie šādu baumu izplatīšanas. Viņš acīmredzot jūt, ka zaudē atbalstu iecerētā darījuma īstenošanai. Es saprotu, ka "Lattelecom" vēlas konsolidēties, bet LMT – nē . Redzēsim, kurš uzvarēs," teica Renčaks.
Viņš gan arī atzīst – ja LMT un "Lattelecom" apvienošanās tomēr notiktu, tad pārējiem tirgus spēlētājiem neatliktu citas izejas kā apvienot spēkus,
un tad Latvijā būtu tikai divas lielas kompānijas, kā tas bijis agrāk.
LMT un "Lattelecom" līdzīpašnieks "TeliaSonera" atbildi no Latvijas valdības gaida šomēnes. Lēmumus, kas varētu izšķirt telekomunikāciju tirgus nākotni, politiķi gan vēl nav gatavi tik ātri pieņemt, un, visdrīzāk, gaidīs pētījumu līdz rudenim.
