Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor" informēja, ka tā meitas sabiedrība "FeLM" noslēgusi pirkuma-pārdevuma līgumu ar Turcijas metalurģijas uzņēmuma "ASLANLI Metalürji ve Metal Ürünleri Sanayi ve Ticaret A.Ş." (ASLANLI) īpašniekam Hamdi Alaedina Ejuboglu piederošo uzņēmumu SIA "Liepāja Steel". Pušu starpā noslēgtā līguma nosacījumi satur komercnoslēpumu, tādēļ netiek izpausti.
Tā kā "FeLM" aktīvu pārdošana, izmantojot publisko elektronisko izsoļu platformu, nav devusi gaidīto rezultātu, ņemot vērā "FeLM" aktīvu specifiku, 2020. gada decembrī tika veiktas izmaiņas pārdošanas stratēģijā, organizējot konkursu. Konkursā piedalījās vairāki potenciālie pircēji no Eiropas un Āzijas. Izvērtējot potenciālo pircēju iesniegtos saistošos piedāvājumus, par konkursā piedāvātās kustamās un nekustamās mantas ieguvēju izvēlēts pircējs, kas piedāvāja visaugstāko cenu – proti, ASLANLI. Uzņēmums vēlas atjaunot metalurģiju.
Uzņēmuma plānotais investīciju apjoms tuvākajos 3–5 gados paredzēts 200 miljonu eiro apmērā. Sākotnēji uzņēmuma darbības uzsākšanai būtu nepieciešami 400 līdz 450 darbinieki, bet, aktivizējot darbību, strādājošo skaits vidēji sasniegtu 700 līdz 1000. Uzņēmuma apgrozījums plānots 500 līdz 600 miljoni eiro, strādājot ar pilnu jaudu.
Pircējs iegūst īpašuma tiesības uz aktīviem pēc pirkuma summas samaksas pilnā apmērā un pie nosacījuma, ka Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde neizmanto pirmpirkuma tiesības uz darījumā iekļautiem nekustamiem īpašumiem.
Pēc pirkuma maksas saņemšanas "FeLM" veiks norēķinus ar Finanšu ministriju saskaņā ar cesijas līgumu un turpinās darbu pie atlikušo aktīvu un prasījuma tiesību izstrādes.
Liepājā vērtē iespēju izmantot pirmpirkuma tiesības
Ceturtdien Ministru kabineta ārkārtas sēdes slēgtajā daļā skatīja jautājumu par bijušā uzņēmuma “Liepājas metalurgs” tēraudkausēšanas krāsns un tai piegulošā zemesgabala nākotni. Tā ir aptuveni trešdaļa no 120 hektāru lielas teritorijas, kas lielākoties jau pieder Liepājas pašvaldībai un SEZ. Plānojot tur jauna ielu tīkla izveidi un dabai draudzīgu investoru piesaisti, Liepāja lūdza valdībai bez atlīdzības nodot pārvaldībā arī kopš 2013. gada neizmantoto krāsns teritoriju, taču valsts interesēs to apsaimniekojošais SIA “FeLM” paziņoja, ka atrasts potenciāls pircējs. Turcijas uzņēmums “Aslanji Metalurji”, kas ietilpst kompānijā “Epas Grup”, par krāsns kompleksu un zemi esot gatavs maksāt 3 miljonus eiro, ieguldīt 200 miljonus attīstībā un atjaunot ražošanu.
"TV Kurzeme" neizdevās uzzināt ko vairāk par darījumu ne no ekonomikas ministra, ne uzņēmuma "FeLM". Uzzināt ko vairāk par potenciālo krāsns pircēju piektdien sarunā ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija) nesekmīgi mēģināja arī Liepājas SEZ vadība.
“Mūsu rīcībā nav neviena biznesa plāna vai investīciju plāna. Uz šodienu praktiski nekā. Ja valdības rīcībā ir kas vairāk, tad, lūdzu, neturiet to slepenībā, parādiet mums, ko šis uzņēmums īsti piedāvā privatizācijas aģentūrai,” sacīja Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks (“Liepājas partija”).
””FeLM” stāstīja, kā viņi izvēlējās šo pretendentu, šo Turcijas uzņēmumu – netika vērtēts biznesa plāns. Tā, manuprāt, nedrīkst. Atzina, ka nav nekādu garantiju ne darbavietu skaitam, ne miljonu ieguldījumiem,” norādīja Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (Latvijas Reģionu apvienība).
Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā Liepājas mērs arī uzzinājis, ka minētā Turcijas kompānija jau 2018. gadā Latvijā reģistrējusi uzņēmumu “Liepaja Steel”, kura juridiskā adrese norādīta Dzilnuciemā, Babītes novadā. Pirms nosaukuma maiņas “Lursoft” datu bāzē tas figurē kā SIA “Buljona meistars”. Liepājas vadībai nepatīk arī Turcijas investoru iedotie attēli ar viņu metalurģijas rūpnīcu Gruzijā – proti, ir bažas par radīto izmešu apjomu.
“No Rīgas izskatās, ka mums šis uzņēmums ir nepieciešams Liepājā. Norādījām uz riskiem blakus esošajiem uzņēmējiem, liepājniekiem. Pašvaldībai neatliek nekas cits kā izmantot LSEZ likuma 48. pantā noteiktās tiesības izmantot pirmpirkuma tiesības un iegādāties šo nekustamo īpašumu,” sacīja Vilnītis.
Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Sesks apstiprināja, ka attiecīgas sarunas jau esot ievadītas ar Ekonomikas ministriju.
KONTEKSTS:
Nonākot finanšu grūtībās, "Liepājas metalurgs" 2013. gada pavasarī pārtrauca ražošanu. Vēlāk uzņēmums tika pasludināts par maksātnespējīgu un 2014. gadā tika pārdots Ukrainas investoriem, kas uzņēmumu pārdēvēja par "KVV Liepājas metalurgs" un 2015. gadā atsāka darbību. 2016. gada 16. septembrī Liepājas tiesa atzina "KVV Liepājas metalurgu" par maksātnespējīgu.
2019. gada 25. septembrī Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas vadība Rīgā parakstīja līgumu ar AS "Citadele banka" par bijušā uzņēmuma "Liepājas metalurgs" teritorijas daļas iegādi. Līdz ar to 120 hektāri bijušā elektrotēraudkausēšanas ceha tuvumā pieder tikai diviem īpašniekiem – Liepājas pašvaldībai un valstij.
"Liepājas metalurgam" kādreiz piederošajā teritorijā Liepājas Speciālā ekonomiskā zona iecerējusi attīstīt industriālo parku, kur piesaistīt modernus uzņēmumus, kas nodarbinātu daudz cilvēku. Lielāko vēl nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" aktīvu – elektrotēraudkausēšanas krāsni – ir pārņēmis Privatizācijas aģentūras meitasuzņēmums "FeLM". Tas vairākas reizes mēģināja izsolīt elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamos īpašumus, bet tas neizdevās. Pēdējā izsolē sākumcena bija noteikta 4,3 miljoni eiro.
