Otrajā ceturksnī bija 75,4 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 11,2 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 4,6 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Kopš 2008. gada trešā ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds). 2018. gada pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,2%) par 0,8 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,4%). Otrajā ceturksnī Latvijā joprojām saglabājās augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – 7,7%. Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,1%, bet Lietuvā – 5,9%.
Ilgstošie bezdarbnieki
2018. gada otrajā ceturksnī par 1,9 procentpunktiem palielinājies ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Gada laikā tas pieaudzis no 39,4% līdz 41,3%.
Ilgstošo bezdarbnieku skaits savukārt saruka par 2,9 tūkstošiem, un 2. ceturksnī tas bija 31,1 tūkstotis.
Jauniešu bezdarbs
Pagājušā gada otrajā ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 11,2%, kas ir par 5,3 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada un par 3,5 procentpunktiem zemāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 5,3 tūkstošiem, bet, salīdzinot ar pirmo ceturksni – par 2 tūkstošiem.
Otrajā ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 7,5 tūkstoši jeb 9,9% bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. To īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā gada laikā samazinājies par 4,8 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar pirmo ceturksni – par 1,9 procentpunktiem.
Otrajā ceturksnī 38,1% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi - bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 61,9% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji
2018. gada otrajā ceturksnī 30,3% jeb 428 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi - nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar pirmo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 7,6 tūkstošiem jeb 1,7%, bet gada laikā – par 19,1 tūkstoti jeb 4,3%.
Otrajā ceturksnī 11 tūkstoši jeb 2,6% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš šo ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars bija 3,7%, bet 1. ceturksnī – 3,1%.
Darbaspēka apsekojumā otrajā ceturksnī par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
