Dienas ziņas

Igaunijas ministrs: Ukrainai jāsniedz izlēmīga palīdzība

Dienas ziņas

(Zīmju valodā). Dienas ziņas

Iecere – būtiski mazināt koksnes izmantošanu kurināšanā

Bažas par atbalsta ierobežošanu nākotnē koksnes izmantošanai katlumājās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 4 mēnešiem.

Pēc 2030. gada visā Eiropā varētu ievērojami ierobežot koksnes un šķeldas izmantošanu kurināšanā. Eiropas Parlaments grasās pieņemt jaunu direktīvu, lai apkurē vairāk izmantotu citu atjaunīgo enerģiju. Tas neattieksies uz mājsaimniecībām, bet skars lielās katlumājas. Dabas aizstāvji norādījuši uz pārāk lieliem mežu izciršanas apjomiem Latvijā. Savukārt mežu īpašnieki, mežu izstrādātāji un pašvaldības satrauktas par to, ka nesaņems valsts atbalstu.

Eiropas Parlamenta priekšlikums paredz mazināt koka izmantošanu kā kurināmo, tādējādi mazinot siltumnīcu efekta gāzes emisiju un aizsargātu dabas daudzveidību. Klimata un enerģētikas ministrija skaidroja, ka saskaņā ar ieceri enerģijas iegūšanai no koksnes nevarēs sniegt nekādu valsts atbalstu, tai skaitā kompensācijas, nodokļu atlaides, pabalstus.

Tas skars Latvijā lielākās katlumājas, piemēram, Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī, Rēzeknē un citās pašvaldībās. 

Katlumāju īpašnieki, tostarp Tukuma novads, uzskata, ka atbalsta ierobežošana nozīmēs to, ka nākotnē var nākties pārbūvēt katlumājas. "Mums lielākā daļa apkures – 60% no visas centralizētās apkures – darbojas ar atjaunojamiem energoresursiem – ar šķeldu. Un, ja mums visu šo apjomu vajag aizstāt ar cita veida kurināmo, tad būsim reāli, no 2030. gada to tehniski nebūs iespēja aizstāt ar saules vai vēja enerģiju. Tad jautājums ir, cik tas kurināmais mums maksās," pauda Tukuma novada pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš.

Pret šādu jaunu regulējumu ir mežu īpašnieki un kokmateriālu ražotāji un tirgotāji. Galvenais strīda ābols ir par definīciju, kas ir primārā biomasa. Tāpat satraukums ir par kompensācijām no valsts, ko nākotnē varētu nesaņemt.

"Ja mēs pieņemam, ka tiek apstiprināta direktīva šādā redakcijā, kāda tā pašlaik, kur ir pateikts, ka pilnīgi visa koksne, kas nāk no meža, tiek uzskatīta par primāro biomasu, – tamdēļ mums nākotnē ir jāpērk CO2 kvotas, jo tas vairs nav atjaunojams resurss, mums ir CO2 nodoklis jāpiemēro. Tad es pieļauju, ka šī cena par apkuri varētu dubultoties," komentēja Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Arī Klimata un enerģētikas ministrijā jaunās regulas prasības uzskata par nesamērīgām, jo netiek ņemts vērā reģions un atšķirības starp Dienvideiropu un Ziemeļeiropu. Tāpat ministrija saskata riskus saistībā ar to, ka mežistrāde ir liela Latvijas ekonomikas nozare. Kā norādīja ministrijā – ja jaunā norma stāsies spēkā, komersantiem koksni vairs nebūs izdevīgi izmantot.

"Ja tiek kvalificēts tas, ka šis kurināmais nav ilgtspējīgs, tad komersantiem virs 5 megavatu sliekšņa būtu jāpērk kvotas, kas paaugstinās izmaksas aptuveni par 30 eiro uz vienu megavatstundu," zināja teikt Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Līga Kurevska.

Savukārt vides aizstāvju ieskatā koksni apkurē noteikti vajadzētu vairāk ierobežot un meklēt citus alternatīvos apkures un tehnoloģiju veidus, ko var izmantot kurināšanā.

"No dabas viedokļa raugoties, mēs redzam, ka pieprasījums pēc koksnes kurināšanas var kāpināt mežistrādes apjomus. Tas veicina visas tās problēmas, kas Latvijā ir saistītas ar meža apsaimniekošanu, kas izriet no pārāk lieliem ciršanas apjomiem," norādīja Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

2021. gadā Latvijā centralizētajā siltumapgādē gandrīz 54% no izmantotā kurināmā bija cietais biomasas kurināmais, kas pārsvarā bija šķelda. Par direktīvas gala variantu vēl kopīgi jāvienojas Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam un Eiropas Padomei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti