ĪSUMĀ:
- Bankām iet labi, un tās grib kreditēt.
- Mazāk nekā puse uzņēmēju kvalificējas kreditēšanai.
- Kreditēšanu ierobežo arī ēnu ekonomika.
- "Swedbank" jūt uzņēmēju piesardzību, cer uz nākotnes panākumiem.
Pirmais pusgads, kuru lielā mērā ietekmēja Covid-19 krīze, finanšu sektorā aizvadīts stabili. Kopējais kredītportfelis ir pieaudzis par 0,9%. Bajāre uzsvēra, ka, no vienas puses, tas nav daudz, bet, ņemot vērā situāciju, kurā dzīvojām, tas ir labs sasniegums. Bankas vēlas kreditēt, bet lielākā daļa Latvijas uzņēmumu neatbilst stabila kredītņēmēja statusam. Proti, bankas, izvērtējot uzņēmumu kā potenciālo kredītņēmēju, raugās, lai tā finanšu stāvoklis būtu stabils, tam jābūt vismaz 10 – 20% rezervei naudas plūsmā, jāspēj atmaksāt aizdevuma pamatsummu un pašu kapitālam jābūt ap 25%.
Bajāre norādīja, ka Latvijā ir vairāk nekā 105 tūkstoši uzņēmumu, bet 64% no tiem apgrozījums ir mazāks par 50 tūkstošiem eiro gadā. Līdz ar to tie pretendēt uz aizdevumu bankā nevar.
Aptuveni 20% no uzņēmumiem apgrozījums pārsniedz 50 tūkstošus eiro gadā, un tikai 6% apgrozījums gadā pārsniedz vienu miljonu eiro gadā. Bajāre akcentēja, ka banku kreditēšanu būtiski ierobežo arī ievērojamais ēnu ekonomikas apjoms valstī:
"Noziedzīgi iegūti līdzekļi veido ļoti lielu īpatsvaru. Nenomaksātos nodokļos tie ir apmēram 500 miljoni eiro gadā, un korupcijā tie arī diemžēl ir ap 500 miljoniem eiro gadā. Nākamais aspekts, kuru vajadzētu papētīt dziļāk un atrast risinājumus, ir maksātnespējas efektivitāte. Diemžēl 59% juridisko personu procesu beidzas ar izziņu par mantas neesamību. Tas tiešām ir ļoti būtisks rādītājs tajā brīdī, kad banka vērtē, kam un ko aizdot."
Arī "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Latvijā un Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētājas vietnieks Reinis Rubenis akcentēja, ka kredītu pieprasīšanai šobrīd ir piemērots brīdis:
"Mēs bankas esam ciklā, ka mēs vēlamies kreditēt.
Visas vēsturiskās problēmas ir izstrādātas, bilances ir spēcīgas. No banku perspektīvas problēma ir tā, ka trūkst kreditējamo. Mūsu portfelis ir pozitīvs, un mēs gribam kreditēt, bet pieprasījuma puse, var teikt, ka ir piecgades zemākajā punktā. Lai arī runājot un tiekoties ar uzņēmējiem, šis daudziem ražotājiem un eksportētājiem ir bijis labākais gads, kāds ir bijis, viņi tomēr visi ir diezgan piesardzīgi, neaizņemas un lielas investīcijas neplāno."
Rubenis prognozēja, ka "Rail Baltica" projekts un Eiropas finanšu līdzekļi, kas ieplūdīs Latvijas ekonomikā, lai atgūtos no Covid-19 krīzes, varētu stimulēt mūsu uzņēmēju vēlmi ieguldīt un attīstīties.
"Mēs ar makroekonomikas ekspertiem runājām, ka tuvākajos divos trīs gados pat pastāv pārkaršanas riski. Bet es teiktu tā – skats ir pozitīvs, mēs esam uz izaugsmes viļņa.
Banku pusē ir apetīte kreditēt, un pieprasījuma puse lēnām atgriežas. Cerams, ka stimuli pieprasījumu palīdzēs aizvien audzēt."
Latvijas Bankas jūlijā veiktā pētījumā secināts, ka Latvijas bankām ir augstākās kredītlikmes eiro zonā. Tas var ilgtermiņā atspēlēties un bremzēt valsts ekonomikas atgūšanos. Tam nepiekrīt Reinis Rubenis, uzsverot, ka viņa vadītās bankas aptaujās secināts, ka ražojošo uzņēmumu attīstību bremzējošie faktori ir ne tik daudz augstās kredītlikmes, bet darbaspēka pieejamība, nepietiekamā klasifikāciju un pieprasījuma faktors eksporta tirgos.
