Šobrīd Latvijā ir visi apstākļi, lai ekonomika augtu raiti. Ir labs noskaņojums un laba izaugsme arī Eiropā, kas atsaucas uz mūsu eksportu – tas ir audzis sparīgi, skaidroja Gašpuitis.
Tāpat manāma lielāka aktivitāte Eiropas Savienības fondu apguvē un sāk atgūties būvniecības nozare. Arī patēriņš turpina augt.
“Šobrīd vēji Latvijas ekonomikas burās pūš arī no pasaules, kas palīdz mums šo tempu sasniegt,” pauda Gašpuitis, norādot uz 4% izaugsmi arī kaimiņvalstīs un Zviedrijai.
Vienlaikus 4% izaugsmi Latvijai pašlaik viņš vērtē kā viduvēju rādītāju: “Mums būtu jāsasniedz šāds temps arī bez šīs palīdzības. Šobrīd es teiktu – tas ir viduvējs temps. Tas nozīmē, ka mums vēl pietiekami daudz darāmā, lai varētu ekonomiku attīstīt ilgtermiņā.”
Viņaprāt, pašlaik arī nav priekšnosacījumu ekonomiskā burbuļa veidošanai – mazumtirdzniecības apjomu palielinājums nav liels, pārtikas tirdzniecībā teju stagnācija. “Zināms piesardzīgums joprojām ir jūtams. Iedzīvotāji joprojām izvēlas līdzekļus uzkrāt,” sacīja ekonomists.
Tomēr atsevišķos sektoros, piemēram, būvniecībā, kas ir ļoti atkarīga no Eiropas Savienības fondiem, ar laiku varētu būt sarežģīta situācija, jo fondu izsīkums radīs krasas pārmaiņas.
Ziņots, ka salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni šī gada aprīlī, maijā un jūnijā iekšzemes kopprodukts (IKP) audzis par 4,1%. IKP ietekmēja apjoma pieaugums rūpniecībā par 8%, būvniecībā – par 14% un pakalpojumu nozarēs – par 3%.
