Bankas aptauja: Baltijas lielos uzņēmumus galvenokārt satrauc pieaugošās izejmateriālu cenas un ģeopolitiskie riski

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 7 mēnešiem.

Baltijas lielie uzņēmumi kā galvenos izaicinājumus saskata pieaugošās izejmateriālu cenas un ģeopolitiskos riskus. Tas secināts "SEB bankas" veiktajā ikgadējā visu trīs Baltijas valstu lielo uzņēmumu aptaujā. Kā atzina "SEB bankas" valdes loceklis Ints Krasts, uzņēmumi, neraugoties uz sarežģīto situāciju, ir gatavi turpināt investēt, bet vienlaikus meklēs arī iespējas samazināt izmaksas.

Bankas aptauja: Baltijas lielos uzņēmumus galvenokārt satrauc pieaugošās izejmateriālu cenas un ģeopolitiskie riski
00:00 / 04:13
Lejuplādēt

"SEB bankas" ikgadējās aptaujas mērķis ir noskaidrot finanšu direktoru prognozes par uzņēmējdarbības vidi, būtiskākajiem izaicinājumiem un attīstības plāniem sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos. Aptaujā piedalījušies aptuveni 300 Baltijas lielo uzņēmumu finanšu direktori.

Kā skaidroja "SEB bankas" valdes loceklis Ints Krasts, pagājušā gada aptaujā uzņēmumu noskaņojums kopumā bija vērtējams kā pozitīvs, taču šogad tas ir manāmi pasliktinājies, un iemesli ir vairāki.

"Jāžonglē vienlaicīgi ar vairākiem izaicinājumiem, tādiem kā inflācija, enerģijas cenu kāpums, darbaspēks, piegādes ķēdes, un tam pāri vēl visi ģeopolitiskie riski, un tas noteikti ietekmē to kopējo noskaņojumu. Ņemot vērā ekonomikas perspektīvas vājināšanās, nav pārsteigums, ka lielo uzņēmumu finanšu direktoru skatījums uz nākamā gada uzņēmējdarbības nosacījumiem ir pasliktinājies," teica Krasts.

Ja pērn 51% respondenti biznesa vidi Latvijā novērtēja pozitīvi un ļoti pozitīvi, tad šogad tie ir 32%. Krasts izcēla, ka interesanti ir tas, ka Latvijas uzņēmumu finanšu direktori vislabvēlīgāk no Baltijas valstīm izsakās par sava uzņēmuma finansiālo situāciju.

Pagājušā gada aptaujā kā nākotnes riskus Baltijas uzņēmumi atzīmēja atkārtotus kovida ierobežojumus, kvalificēta darbaspēka trūkumu, kā arī preču un pakalpojumu cenu kāpumu. Savukārt šogad Baltijā kopumā risku augšgalā atrodas ģeopolitiskā situācija.

Igaunijā un Lietuvā bažas par ģeopolitiku ierindojušās pirmajā vietā, bet Latvijā uzņēmumi šo risku ierindo otrajā vietā aiz preču un pakalpojumu cenu kāpuma.

"Tā nenoteiktība, gan karam turpinoties, gan ģeopolitiskajai situācijai saasinoties, tas noteikti atstāj ietekmi uz lēmumu pieņemšanu. Lēmumus pieņemot, prasās noteiktība un saprašana, ja tā nav, tad lēmumi tiek atlikti, tādēļ ģeopolitiskais risks šogad faktiski ir pirmajā vietā," skaidroja Krasts.

Neskatoties uz bažām un dažādiem riskiem, Baltijas lielo uzņēmumu pārstāvji aptaujā norādījuši, ka tiem joprojām saglabājas vēlme investēt un investīciju plāni mainīti netiks, pat neskatoties uz procentu likmju izmaiņām. Lielākā daļa aptaujāto Lietuvas uzņēmumu kā prioritāti nākamajam gadam norādījuši investīciju turpināšanu, savukārt lielākā daļa aptaujāto Igaunijas uzņēmumu norādījuši, ka nākamā gada prioritāte tiem būs koncentrēšanās uz digitalizāciju, automatizāciju un inovācijām.

"Tas ir loģiski un gudri. Liels fokuss būs uz digitalizāciju, automatizāciju, inovācijām. Tas viss ir vērsts uz efektivizēšanos, meklēt iespējas, kā padarīt uzņēmumus efektīvākus, ko var darīt savādāk. Uz to jāskatās pozitīvā noskaņojumā," sacīja kredītiestādes pārstāvis.

Arī Latvijā, tāpat kā Igaunijā, uzņēmumi visbiežāk kā nākamā gada prioritāti minējuši koncentrēšanos uz trīs iepriekš minētajiem laukiem. Taču teju vienlīdz svarīga tiem būs izmaksu samazināšana. Arī Lietuvā un Igaunijā izmaksu samazināšana ir starp top 3 prioritātēm.

"Tas tikai norāda uz to, ka uzņēmumi meklēs iespējas efektivizēties un darīt visu, lai uzlabotu finanšu situāciju un, ja tas nepieciešams, pieiet pie finanšu resursiem, lai nodrošinātos neprognozējamībai un kādiem satricinājumiem," norādīja Krasts.

Viņš atzīmēja, ka visbažīgākie par nākotni ir uzņēmumi, kas nodarbojas ar ražošanu un patērē vienu vai otru energoresursu. Šie ir tie uzņēmumi, kas sagaida atbalstu no institūcijām un arī no bankām.

Prognozēs par inflāciju Latvijā vērojams vispesimistiskākais noskaņojums Baltijā, proti, lielākā daļa Latvijas uzņēmumu finanšu direktoru prognozē, ka nākamā gada laikā inflācija būs 10%–12% robežās, bet kaimiņvalstīs tā domā mazāk uzņēmumu pārstāvju.

Vairāki jautājumi aptaujā uzņēmumiem uzdoti arī par ietekmi uz vidi. Latvijā un Igaunijā uzņēmumi "zaļās" investīcijas nākamā gada laikā visbiežāk plāno veikt CO2 pēdas nospieduma mērīšanā, bet Lietuvā – ilgtspējīgas stratēģijas izveidošanā un izvēršanā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti