Šoruden, uzrunājot Eiropas Parlamenta (EP) deputātus Strasbūrā, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena atsauca atmiņā 1970. gadu naftas krīzi. Viņa sacīja, ka toreiz vairums valstu pieļāva būtisku kļūdu – tā vietā, lai mazinātu atkarību no naftas un gāzes, viņi mēģināja mazināt šo kurināmo cenu. Par šīm kļūdām mēs maksājam joprojām, piebilda fon der Leiena. Bet Dānija jau toreiz gāja citu ceļu.
"Kad sākās naftas krīze, Dānija sāka veikt lielas investīcijas vēja enerģijas izmantošanā. Tā lika pamatus vadošajai lomai pasaulē šajā nozarē un radīja desmitiem tūkstošu jaunu darbvietu. Šis ir īstais veids, kā tas darāms!
Mums vajag nevis tikai ātru risinājums, bet gan paradigmas maiņu, lēcienu nākotnē. Tā mums būtu jādomā arī pašreizējā krīzē," sacīja EK priekšsēdētāja.
Palielinās atkrastes vēja parku jaudu Baltijas jūrā
Vasarā vairāku Baltijas jūras valstu premjeri, tostarp arī mūsu valsts valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), netālu no Kopenhāgenas parakstīja deklarāciju, kurā pausta apņemšanas strauji palielināt vēja enerģijas jaudas.
Tostarp deklarācijā tiek solīts līdz 2030. gadam septiņas reizes palielināt atkrastes vēja parku jaudu Baltijas jūrā. Tas ir vairāk nekā visi atkrastes vēja parki Eiropas Savienībā var saražot pašlaik. Viens no projektiem, kuram būtu jāsāk darboties 2030. gadā, ir Bornholmas enerģētikas sala.
"Būtībā mēs varētu teikt, ka tā būs atkrastes vēja parku nākotne. Turklāt ne tikai Dānijā, bet arī Eiropā un pārējā pasaulē. Jo tagad mēs redzam, ka ekonomiski ir iespējams būvēt vēja parkus tālāk no krasta. Līdz ar to attālums līdz sauszemei būs lielāks. Bet tas nozīmē, ka ir arī loģiski savienot šos parkus ar vairāk nekā vienu valsti. Tas dos ietaupījumus, būvējot infrastruktūru, jo vispirms dažādi vēja parki tiks savienoti vienā centrālē un tad tālāk ar dažādām valstīm," klāstīja asociācijas "Green Power Denmark" pārstāve Kristīne Grunneta.
Bornholma kļūs par sava veida centrāli, ar kuru tiks savienoti vairāki Baltijas jūrā esošie vēja parki. No turienes enerģija tiks nogādāta dažādām reģiona valstīm.
Trīs gadus vēlāk līdzīgs projekts taps Ziemeļjūrā. Tikai tur netiks izmantota jau esoša sala, bet gan tiks būvēta jauna. Visticamāk, tā varētu būt platforma, uz kuras atradīsies dažāda infrastruktūra. Tostarp tur varētu ražot arī ūdeņradi. Tādēļ enerģētikas salas tuvākajos gados kļūs ārkārtīgi nozīmīgas.
Dānijā dāvanas par dzīvošanu blakus vēja parkam
Dānijā vēja parki tiek attīstīti jau diezgan ilgi. Šobrīd tie saražo 44% no kopējā šīs valsts enerģijas patēriņa. Latvijā no vēja tiek ražoti 2% enerģijas, bet Lietuvā un Igaunijā ap 10%.
Tādēļ Latvijas Radio vaicāja zaļās enerģijas asociācijas pārstāvei Grunnetai par to, kā Dānijas iedzīvotāji sadzīvo ar vēja un saules parkiem. Jo nav noslēpums, ka Latvijā daudzi no šiem projektiem sastopas ar iedzīvotāju pretestību.
Grunneta atzina, ka arī Dānijā dialogs ar sabiedrību ne vienmēr ir vienkāršs un veiksmīgs.
"Es domāju, ka mums visiem ir jāstrādā, lai pārliecinātu cilvēkus iemīlēt skatīties uz vēja parkiem, saules baterijām un atjaunojamo enerģiju kopumā.
Jo, kad mēs uz tiem skatāmies, mēs redzam enerģiju, kas dod mums brīvību. Tas var atbrīvot mūs no atkarības no citām valstīm," sacīja asociācijas pārstāve.
Bet situāciju palīdz risināt dažādas vietējo iedzīvotāju un pašvaldību atbalsta shēmas. Te runa ir par vēja un saules parkiem uz sauszemes, nevis jūrā. Piemēram, cilvēki, kas dzīvo pie vēja vai saules parkiem, reizi gadā no elektrības kompānijas saņem ap 800 eiro dāvanu.
"Ap Ziemassvētkiem cilvēki saņem naudas čeku kā pateicību par to, ka viņi ir piekrituši dzīvot blakus vēja parkam. Tā ir viena shēma. Otrais modelis ir, ka uzņēmumi maksā pašvaldībai par katru jaunā vēja parka jaudas megavatu. Arī šis maksājums ir kā pateicība vietējai kopienai vai pašvaldībai par to, ka viņi ir ar mieru atvēlēt teritoriju zaļās enerģijas ražošanai," klāstīja Grunneta.
Atjaunojamās enerģijas projektu attīstību kavē ne tikai iebildumi, bet arī garš saskaņošanas process. Tādēļ EK novembra sākumā nāca klajā ar priekšlikumu, kas ļaus vienkāršot šo procedūru. Vides aizstāvji nav sajūsmā par prasību mīkstināšanu.
Tomēr fon der Leiena apgalvoja, ka, ja daudzus no iestrēgušajiem vēja un saules parku projektiem varētu īstenot jau nākamā gada pirmajā pusē, tad tas spētu nosegt ievērojamu daļu no trūkstošajām enerģijas jaudām nākamajai ziemai.
