Starptautisko elektronisko autentifikācijas rīku "Smart ID" izmanto 3 miljoni lietotāju, un tas nodrošina ne tikai e-autentifikāciju, bet arī e-parakstu un e-zīmogu. Latvijā "Smart ID" darbību nodrošina uzņēmums "SK ID Solutions". Uzņēmuma Latvijas filiāles vadītāja Sanita Meijere stāsta, ka uzņēmums plāno paplašināt darbību jaunos tirgos: "Šobrīd mēs strādājam uz to, lai turpinātu pilnveidot atbilstoši jaunākām tendencēm risinājumu drošību, lai arvien vieglāk viņu ir attālināti iegūt, lai arī tie, kas nekad nav bijuši "Smart ID" klienti, to var iegūt attālināti. Lai tas kļūtu arvien starptautiskāks, lai mēs apgūstam jaunas valstis, kur var izmantot "Smart ID". Mūsu risinājums darbojas arī Islandē, un mums arī Indijā ir veiksmīgi noslēdzies pilotprojekts, un šobrīd strādājam pie elektroniskā identifikācijas rīka "Smart ID" formātā Barbadosā."
"Smart ID" popularitāti veicinājusi arī Covid-19 pandēmija. Finanšu nozares asociācijas Maksājumu un digitālo produktu komitejas līdzpriekšsēdētājs Iļja Nogičevs stāsta, ka "Smart ID" risinājumu Latvijā izmanto piecas bankas: "Elektronisko kanālu izmantošana ir kļuvusi vairāk populāra un būtiski, ka autentifikācijas risinājums ir ērts un vienmēr pieejams. Uz šo brīdi piecas bankas Latvijā izmanto "Smart ID" risinājumu, lai to klienti varētu pieslēgties elektroniskiem pakalpojumiem – tā ir "SEB banka", "Luminor", "Swedbank", "Inbanka" un "OP korporatīvā banka". Un es varētu teikt, ka īstenībā visas šīs bankas kopā nodrošina aptuveni 80% no Latvijas iedzīvotājiem, kas varētu pieslēgties ar "Smart ID"."
Tā kā "Smart ID" lieto vairāk nekā miljons Latvijas iedzīvotāju, to izmanto arī krāpnieki, cenšoties nozagt lietotāju datus. Tomēr Iļja Nogičevs uzsver, ka krāpnieki pie datiem tiek tikai tad, ja iedzīvotāji paši to atļauj: "Arī krāpnieki neguļ, arī viņi meklē vairāk iespēju, kā nozagt klienta datus gan identifikācijas datus, gan arī tos nokopēt "Smart ID".
Protams, ka pašam klientam jābūt uzmanīgam brīdī, kad viņš ievada PIN1 vai PIN2 lietotnēs datus – vai tiešām tā piekļuve nepieciešama viņam, vai tas ir krāpnieku mēģinājums."
"SK ID Solutions" Latvijas filiāles vadītāja Sanita Meijere stāsta, ka "Smart ID" nopietni darbības traucējumi notiek apmēram reizi gadā, bet cīņā ar krāpniekiem tiek ieviesti papildu risinājumi: "Mēs ieviešam papildu pogas, papildu darbības aplikācijā, lai lietotājs, izmantojot rīku, pievērš uzmanību tām darbībām, ko viņš dara, un lai neapdomīgi, neapzināti neapstiprina lietas, kuras pēc tam nākas nožēlot. Un vēl mūsu pusē izstrādāta arī papildu funkcionalitāte, kad lietotājam būtu ne tikai jāapstiprina kods, bet jāizvēlas pareizais kods. Teiksim, kāds "online" veikals. Lai lietotājs varētu sākt noformēt pasūtījumu, viņam būtu jāautorizējas nevis ar kodu 9999, bet viņam būtu jāizvēlas starp trīs kodiem, kuru redz e-pakalpojumā, kurš ir pareizais kods. Galvenais, ko es gribētu aicināt, tiešām izmantot ne tikai internetbankās un ne tikai autentifikācijā, bet tieši arī parakstīšanas funkcionalitāti."
Tomēr ir gadījumi, kad nestrādā bankas vai "Smart ID" infrastruktūra, līdz ar to pakalpojums nav klientiem pieejams. Lai izvairītos no šādiem gadījumiem, banka "Citadele" izstrādājusi savu autentifikācijas rīku. Stāsta bankas "Citadele" digitālās pieredzes attīstības daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš: "Ja mēs skatāmies uz šo "'MobileScan" risinājumu – klients atrodas vienā, mūsu bankas mobilajā aplikācijā, viņam nav nepieciešami papildu klikšķi, nav jāpāriet uz citu aplikāciju, nav jāatgriežas atpakaļ, kad viņi veikuši autentifikāciju. Tad ir iespēja izmantot visas modernās drošības metodes, gan biometriju – pirkstu nospiedumus, seju var izmantot kā drošības pārbaudes. Un es varētu teikt tā, ka šis bija ļoti labs lēmums, jo pēdējo trīs gadu laikā mums nav bijis neviena incidenta."
Lietuvā un Igaunijā kā autentifikācijas rīks tiek izmantots arī elektroniskais paraksts.
Plānots, ka arī Latvijā banku klientiem būs iespēja izmantot vismaz divus rīkus, tostarp arī elektronisko parakstu, un tad gadījumos, kad viens rīks nedarbosies, būs iespēja izmantot otru.
