Vietām gan salnas ietekmēja ziedu krišanu, novēroti arī dažādi kaitēkļi un augu slimības. Tomēr augļkopji steidz darīt darbus, lai vasarā tomēr patērētājus priecētu ar ābolu ražu.
Salnas maija vidū Latgales pusē ir skārušas ne vienu vien dārzkopju augļu dārzus. Pēdējās naktīs zemākā temperatūra noslīdēja līdz mīnus vienam grādam, visvairāk cietuši jaunkoki un ābeles, kas vēl neziedēja. Neuzplaukušajiem pumpuriem ir brūni apvidi un tas nozīmē, ka šim kokam šogad ābolu nebūs.
“Ābelnīcas visas ir zaļas, ja pie mīnuss viena grāda viņš apbrūnē, tas nozīmē ka tās neapputeksnēsies, tad šajā konkrētajā zieda ābolu nebūs,” stāsta saimniecības „Sīļusala” saimnieks Aivars Počs.
Ainārs Počs ar dārzkopību nodarbojas jau 15 gadus. Skaidrs, ka nav iespējams ietekmēt meteoroloģiskos apstākļus, taču saimniekot pareizi savos augļu dārzos ir tikai katra dārzkopja ziņā.
Piecu hektāru lielajā dārzā ir sākušies pirmie dārzkopja darbi - zāles pļaušana, ziedu retināšana un miglošana.
Aivars ir pret miglošanu. Latvijā izaudzēts ābols ir veselīgāks. Tādēļ miglošanu izmanto tikai retos gadījumos, vairāk pieturoties vecajām tradīcijām. Pasargāt ābolkokus no slimībām ir iespējams, veicot visus dārzu darbus jau no rudens. Lapu novākšana, veco zaru zāģēšana, pareiza kopšana, kā arī jaunu koku stādīšana ir pareizā recepte.
Savukārt pierobežā Romanovu ģimenes augļu dārzā tikko ir sācies jaunstādu potēšanas laiks. Pērnajā gadā no 13 hektāru ābolu dārza tika iegūts 30 tonnas ražas. Šogad saimnieks paredz lielāku ražu, kaut gan pēc dārzkopja vēstījumiem - ziema bez sniega nesīs sausu augsni, kas būtiski ietekmēs arī ražas kvalitāti.
“Sniega nebija būs sausa vasara, tas ir slikti no vienas puses, bet no otras koki mazāk slimos. Šis gad pagaidām mani priecē, kā būs tālāk, nezinu vēl,” saka saimniecības “Ievlejas” saimnieks Valērijs Romanovs.
Pavasara laika apstākļi augļu dārzu kopējiem ir nopietns pārbaudījumu. Taču dārzkopji steidz nomierināt patērētājus, ka bez Latvijā audzētiem āboliem nepaliksim.
