Tiesa gan, nav skaidrs, kādā apjomā un cik ilgi šīs piegādes turpināsies, un Rietumeiropas valstis raizējas, ka Krievija gāzes piegādes kādā brīdī pārtrauks pavisam.
Kā ziņots, gāzes plūsma tika apturēta 11. jūlijā, un pastāvēja bažas, ka Maskava varētu to neatjaunot, kā solīts, 21. jūlijā.
Jūnija vidū Krievijas dabasgāzes gigants "Gazprom" paziņoja, ka gāzes piegādes pa cauruļvadu "Nord Stream" tiek būtiski samazinātas, jo sankciju dēļ kavējas turbīnas saņemšana no Kanādas. Plūsmas tika samazinātas par aptuveni 40%.
Vācijas amatpersonas izteikušās, ka šāds Krievijas lēmums pieņemts politisku, nevis tehnisku iemeslu dēļ.
Tomēr gāzesvada "Nord Stream" operatora pārstāvis šorīt apstiprinājis, ka dabasgāzes plūsma ir atjaunota. Tiesa, Vācijas enerģijas regulatora prezidents Klauss Millers tviterī šorīt norādīja, ka ceturtdien gāze tiks piegādāta vien 30% apjomā.
"Nord Stream AG" pārstāvis izteicies, ka būšot vajadzīgs zināms laiks, kamēr piegādes apjoms sasniegs iepriekšējo līmeni.
Lai gan plūsma atjaunota, bažas par to, ka Krievija gāzi varētu nogriezt pavisam, pastāv joprojām. Arī šīs nedēļas vizītes laikā Teherānā Krievijas prezidents Vladimirs Putins izteicās, ka dabasgāzes piegāde pa "Nord Stream" jūlija beigās var tikt samazināta līdz piektdaļai cauruļvada jaudas.
Saskaņā ar oficiālajām aplēsēm uz trešdienu Vācijas gāzes rezerves bija aptuveni 65% lielas. Starptautiskais Valūtas fonds prognozējis, ka, ja Krievija apturētu gāzes piegādes Vācijai, tad Eiropas lielākās ekonomikas iekšzemes kopprodukts šogad saruktu par 1,5%. Bet nākamgad Vācijas IKP samazinātos par 2,7%.
Enerģētikas analītiķis Mihails Krutihins uzskata, ka Maskava vēlas likt Eiropai saprast, ka pārējā pasaule nevar iztikt bez Krievijas enerģijas avotiem. Viņaprāt, Eiropa jau ir gatava atteikties no Krievijas gāzes, bet Krievija nav gatava šādai notikumu gaitai un cietīs no tā.
"Viss, ar ko Eiropa nāk klajā — dekarbonizācijas, alternatīvo enerģijas avotu, ūdeņraža, vēja, saules ziņā — Krievijas stratēģijai rada izaicinājumus, tiešus draudus vai riskus. Maskava vēlas likt Eiropai saprast, ka pārējā pasaule nevar iztikt bez Krievijas enerģijas avotiem.
Atteikšanās no Krievijas gāzes būs ļoti dārga, jo, pirmkārt, būs jāpārved sašķidrinātā dabasgāze no Āzijas tirgus uz Eiropas tirgu, par to pārmaksājot.
Bet Krievija šajā gadījumā cietīs daudz vairāk, jo, atņemot Krievijai gāzes eksportu uz Eiropu, tai praktiski tiek atņemts viss eksports."
KONTEKSTS:
Krievija uz desmit dienām bija apturējusi gāzes piegādi uz Vāciju pa "Nord Stream" cauruļvadu. Tehniskās apkopes darbu dēļ gāzes plūsma tika apturēta 11. jūlija rītā. Atjaunot to bija plānots 21. jūlija rītā. Vācijas amatpersonas gan raizējās, ka tas var arī nenotikt.
