Turklāt mazāks par plānoto bijis budžeta ieņēmumu sarukums – 2018. gadā prognozēto sešu miljonu vietā tas bijis 3,4 miljoni eiro, līdzīgi arī pērnā gada pirmajos deviņos mēnešos.
"Par 6%, salīdzinot ar 2018. gada 1. janvāri, [nozarē] pieaudzis PVN maksātāju skaits, lai gan kopumā valstī šī tendence samazinās. Lauksaimnieku ar 5% apliekamās produkcijas vērtība ir kāpusi par 6% un kopējā produkcijas vērtība ir augusi par 19%," klāstīja zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība).
Lauksaimniecības organizācijas uzskata: pēc šī parauga skaidri redzams, ka PVN likme pārtikai Latvijā jāsamazina plašākam produktu klāstam, uzsvēra Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) vadītājs Guntis Vilnītis.
"Šobrīd ļoti veiksmīgi darbojas šis pilotprojekts par 5% augļiem, ogām, dārzeņiem. Ja mēs saliekam nodokļu paketi kopā, tas ir, iedzīvotāju ienākuma nodokli, sociālo nodokli, tad apskatāmies nodarbinātību šajā nozarē, tad viennozīmīgi augļu, ogu, dārzeņu saimniecībā vērojams pieaugums. (..) Eiropā 24 no 28 valstīm ir samazinātais PVN pārtikai. Arī šeit [Latvijā] tas būtu ieguvums gan viesnīcām, restorāniem, gan kopumā sabiedrībai, ja mēs šo [samazināto] PVN piemērotu no sēklas līdz gala patērētājam," sprieda Vilnītis.
Valdību veidojošo partiju politiķi jau pagājušajā gadā apsprieda samazināto PVN svaigai gaļai, zivīm, maizei, pienam un olām. Apspriedes par to būs vasarā, kad atbilstoši valdības deklarācijā ierakstītajam ministri skatīs Zemkopības ministrijas (ZM) gala ziņojumu. Pozitīvs vērtējums ir arī pārtikas ražotājiem, kuri atsaucas uz LLU nesen sagatavoto ekonomisko pamatojumu samazinātās PVN likmes piemērošanai.
"Fiskālā ietekme ir tikai 0,26% no kopējiem PVN iekasējumiem, ja mēs samazinām PVN likmi maizei, gaļai, piena produktiem, kas ir galvenie pārtikas produkti Latvijā. Tā iedzīvotāji ietaupītu 26,8 miljonus eiro, ko varētu izmantot veselībai un daudzām citām lietām, kurām pašlaik naudas trūkst," sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
ZM prognozējusi, ka, izpildot šo scenāriju, apmēram par 10% samazinātos gaļas, zivju, piena produktu cenas, bet olas būtu par nepilniem 4% lētākas. Negatīvo tiešo ietekmi uz valsts budžetu ZM pirmajā gadā lēš 21,34 miljonu eiro.
Vienlaikus uz samazināto PVN likmi cer arī grāmatu un drukātās preses izdevēji, kuri norādīja uz pārbaudītas informācijas nepieciešamību iedzīvotājiem visā Latvijā. Savukārt viesmīlības nozares pārstāvji prasa PVN likmi no 21 līdz 12% samazināt jau no šā gada vidus. Tas mazinātu ēnu ekonomikas ietekmi nozarē, vienlaikus apņemoties celt darba samaksas stundas likmi.
