Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Kultūras darbinieki pret izdienas pensiju kārtības maiņu

Panorāma

Valsts policija izaicinājumu priekšā

Krāpnieki, izmantojot iedzīvotāju datus, izkrāpj ātros kredītus

"Ātro" kredītu krāpnieki un upuri

Lai nonāktu parādu jūgā, ne vienmēr kredīts jāpaņem pašam. Projekta SMS SOS ietvaros LTV ziņu dienestā vērsušies vairāki skatītāji, kuri saņēmuši pieprasījumu atmaksāt kredītu, ko paši nav ņēmuši. Izrādās, arī policijai šādi noziegumi nav sveši. Ik pa laikam izdodas notvert krāpniekus, kas uz sveša vārda paņem kredītu. Un tieši tāpat netrūkst arī cilvēku, kas uzticas svešiniekiem un kļūst par viņu upuriem.

Iveta Sudika ir Preiļu iedzīvotāja. Savā pastkastītē pirms dažām nedēļām viņa atrada satraucošu vēstuli. "SMS kredīts" aicina atmaksāt paņemto 200 latu kredītu plus uzrēķināto 88 latu līgumsodu. Taču Iveta gatava zvērēt, ka kredītu nav ņēmusi.

„Šoka stāvoklis, bišķīt tāda nesaprašana bija. Es neesmu prasījusi nevienam kredītu, nevienā iestādē,” stāsta Iveta.

Iveta uzrakstījusi iesniegumu policijai, arī saņēmusi izdruku no bankas. 20. novembra konta izraksts parāda – Ivetas kontā ienākusi nauda no vairākām ātro kredītu kompānijām. Un tūliņ pat nākamajā mirklī no Ivetas konta aizskaitīta Maksimam Skrižadlovskim. Iveta apgalvo – viņa šo personu nepazīst. Kurš ar viņas kontu rīkojies, kā ar savu, viņai neesot pat jausmas. „Es pati neesmu devusi internetbankas datus,” uzsver Iveta.

Līdzīgās nepatikšanās nokļuvis arī LTV skatītājas Mudītes mazdēls. 20 gadus vecajam puisim garīgās atpalicības dēļ oficiāli piešķirta otrās grupas invaliditāte. Kopumā uz viņa vārda paņemts 910 latu.

„2. februārī ir 400 lati un 4. februārī 510 lati. Un acīmredzot tālāk viņi netika. Vairs nedeva,” stāsta Mudīte.

Valsts policijā stāsta – krāpšanas shēma likumsargiem ir zināma. Kopēja statistika, cik daudz ir krāpnieku, cik upuru, netiek apkopota. Taču Iveta un Mudītes mazdēls nav vienīgie apkrāptie. Rīgas Ziemeļu iecirknim pērn izdevies aizturēt krāpnieku, kurš ātro kredītu slazdā ievilinājis vismaz 42 cilvēkus.

„Sistēma bija vienkārša. Viņš atrada cilvēkus, kuriem piedāvāja par noteiktu samaksu, aizbildinoties ar to, ka viņam ir uz firmu bloķēti konti, atvērst savu kontu un iedot viņam lietošanā, par to piesolot 10 – 15 latus mēnesī. Cilvēki viņam ticēja, bet viņš, dabūjis visus kontu datus, ņēma tos ātros kredītus un pēc tam pazuda, kā saka, ar galiem,” par krāpnieku praksi stāsta Rīgas Ziemeļu iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Atis Čakārnis.

Ziemeļu iecirkņa aizturētais vīrietis izkrāpis vismaz 5500 latus. Tagad viņam šī summa būs jāatmaksā. Savukārt Mudītes mazdēla lētticību izmantoja viņa paziņas. Mazdēls, neapzinoties rīcības sekas, atdevis internetbankas paroli un kodu karti. Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) līdz šim krāpšanas upuri nav vērsušies. Ivetas Sudnikas konta izraksts centra darbiniekiem ir pārsteigums. Izrādās, likums nenosaka, kā Ivetai rīkoties, proti, vai izkrāptais kredīts pašai arī jāatmaksā.

„Likumā šis nav regulēts. Tieši kādā veidā komersantiem būtu jārīkojas, īpaši, ja ir internetbankas apstiprinājums, ka tas ir tas cilvēks, tāda likumiska risinājuma īsti nav,” atzīst PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa. Viņa iesaka pēc vēršanās policijā arī apzvanīt visus ātro kredītu devējus, kas redzami konta izrakstā un ar tiem vienoties. Ātro kredītu kompānijas „4 finance” izpilddirektors Toms Jurjevs noteic - ar krāpšanas upuriem parasti vienojas.

„Šādi iesniegumi ir, tādi ir bijuši vairāki desmiti, un jāsaka, ka šādiem cilvēkiem mēs nepiemērojam ne soda procentus, mēs viņiem arī nelūdzam atmaksāt šo kredītu. Ja cilvēks šo naudu nav saņēmis, un policija uzsākusi kriminālprocesu, mums nav nekāda pamata un nav arī vēlēšanās no šī cilvēka nekādu naudu piedzīt,” saka Jurjevs.

Arī policija apstiprina – nav zināms, ka krāpšanas upuriem ātro kredītu devēji pieprasītu atmaksāt naudu, kuru cietušie nav saņēmuši. Lai gan vecmāmiņai Mudītei parādījusies cerība, ka izdosies pierādīt mazdēla nevainīgumu, viņu sadusmo fakts, ka ātrie kredīti tiek piešķirti cilvēkiem, kuriem nav vērā ņemamu ienākumu.

„Pat šie nekrietnie cilvēki, kas to izdomāja un izdarīja, to nevarētu izdarīt, ja nebūtu tāda iespēja attālināti un ļoti ātrā laikā saņemt lielas summas jebkuram,” norāda Mudīte.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt