Šadurskis Latvijas Radio raidījumam „Pēcpusdiena” skaidroja, ka likuma „saknes” ir lielajos nodokļu parādos, kas izveidojušies krāpniecisku shēmu dēļ, kad bizness veidots nevis uzņēmējdarbībai, bet krāpšanai, un komersanti netaisās maksāt nodokļus.
Iepriekš krāpniecisko darbību rezultātā summārais parāds sasniedz 800 miljonus eiro. Likuma mērķis ir ierobežot šādu shēmu iespēju.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Santa Garanča stāstīja, ka lēmumu par valdes locekļu atbildību pieņems VID struktūrvienības, pārvaldes vadītājs, lēmumu rūpīgi izvērtēs, un to varēs apstrīdēt.
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente Lienīte Caune gan norādīja, ka likums vairāk apdraud godīgus uzņēmējus, jo negodīgie shēmotāji varēs to apiet, piemēram, ieceļot valdē pilsoņus no valstīm ārpus ES, uz kuriem Latvijas likumi neatteiksies.
Viņa arī uzsvēra, ka uzņēmēju organizācijas plāno cīnīties pret šo likuma normu, kas var traucēt arī godīgiem uzņēmējiem.
Jau iepriekš Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) piekrita ierosinājumam, kas paredz uzņēmumu valdes locekļiem noteikt personīgu atbildību par kapitālsabiedrības nokavētajiem nodokļu maksājumiem. Tiesa, organizācija ir iecerējusi, ka priekšlikums vēl ir jāprecizē, un ar pašreizējo redakciju nav apmierināta. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera iepriekš pret šādu ieceri pauda skeptisku nostāju.
Negodīgu uzņēmēju izplatīta prakse ir parādu gadījumos pamest savas komercsabiedrības un izveidot jaunas, tādējādi izvairoties no atbildības, tāpēc Finanšu ministrija ierosināja, ka nodokļu parādus varēs piedzīt no uzņēmumu atbildīgajām amatpersonām.
Ministrija uzsvēra, ka principa ieviešana nenozīmē, ka tiks vajāti godīgi uzņēmēji, kuriem nav paveicies, jo šāda piedziņa tiks veikta tikai izpildoties vairākiem kritērijiem:
- nodokļu parādam būs jābūt lielākam par 50 minimālajām mēnešalgām;
- lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir paziņots nodokļu maksātājam;
- konstatēts, ka pēc nodokļu parāda izveidošanas nodokļu maksātājs ir atsavinājis aktīvus ieinteresētajai personai;
- Valsts ieņēmumu dienests ir sastādījis aktu par piedziņas neiespējamību;
- nodokļu maksātājs, kas veic saimniecisko darbību, nav izpildījis Maksātnespējas likumā noteikto pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.