ĪSUMĀ:
- Globālu minimālo uzņēmumu ienākuma nodokli cenšas ieviest OECD.
- Mērķis ir iegrožot centienus maksāt pēc iespējas mazāk nodokļu.
- Jaunu stimulu idejai deva ASV finanšu ministres aicinājums.
- Ministre: Ar G20 valstīm strādājam, lai vienotos par šādu nodokli.
- ASV virzīto ideju atzinīgi novērtējušas Eiropas lielākās ekonomikas.
- Vācija: tas ir "liels solis", lai apturētu valdību ieņēmumu kritumu.
- ASV priekšlikumu atzinīgi vērtē arī SVF.
Globālu minimālo uzņēmumu ienākuma nodokļa ieviešanu, lai tādējādi iegrožotu lielo starptautisko uzņēmumu centienus maksāt pēc iespējas mazāk nodokļu, cenšas īstenot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD. Taču jaunu stimulu šai idejai deva ASV finanšu ministres Dženetas Jelenas aicinājums.
Videokonferences režīmā uzrunājot domnīcu "Čikāgas Globālo jautājumu padome”, Jelena sacīja: "Kopā ar G20 valstīm mēs strādājam pie tā, lai vienotos par globālu minimālo uzņēmumu ienākuma nodokli. Kopā mums jāizmanto globālais minimālais nodoklis, lai panāktu pasaules ekonomikas uzplaukumu, balstoties uz vienlīdzīgāku spēles laukumu globālo multinacionālo korporāciju aplikšanā ar nodokļiem, kam jāveicina inovācijas, izaugsme un labklājība."
Mērķis esot nodrošināt to, ka uzņēmumi maksā minimālo nodokļa summu neatkarīgi no to atrašanās vietas, novēršot uzņēmumu izvairīšanos no nodokļiem, izveidojot galveno biroju valstīs ar zemākām likmēm.
Šī ir prakse, kas ir izplatīta starp tehnoloģiju uzņēmumiem. Tieši tādēļ nereti dzirdam ASV tehnoloģiju kompāniju "Amazon" un "Google" virzienā veltītu kritiku.
Iepriekšējā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija noraidīja centienus noteikt uzņēmumu ienākuma nodokļa starptautiskos standartus, bažījoties, ka tas pasliktinās citās valstīs strādājošo amerikāņu uzņēmumu pozīcijas. Tomēr tagad, kad par Baltā nama saimnieku kļuvis Džo Baidens, šāda nodokļa ieviešanas iespēja kļuvusi reālāka.
Baidens pagājušajā nedēļā ierosināja paaugstināt uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi, lai finansētu milzīgo infrastruktūras un darbavietu plānu 2 triljonu ASV dolāru apmērā. Savukārt ministre Jelena aicinājusi ASV likmju paaugstināšanu savienot, nosakot globālu minimālo nodokli.
Baidens nesen norādīja, ka tādas lielas Savienoto Valstu kompānijas kā "Amazon" izmanto likumu nepilnības, lai nemaksātu "ne penija" kā federālo ienākuma nodokli, un tas ir nepareizi.
"Multinacionālā korporācija, kas uzbūvē savu rūpnīcu ārvalstīs, nemaksā neko. Mēs pacelsim uzņēmuma nodokli. Tas bija 35% apmērā, kas bija par augstu un pirms pieciem gadiem mēs piekritām to samazināt līdz 28%, bet tas tika samazināts vēl vairāk līdz 21%. Mēs to atkal pacelsim līdz 28% un nevienam nevajadzētu par to sūdzēties. Tas vienalga būs zemāks, nekā tas bija laikā starp Otro pasaules karu un 2017. gadu. Paveicot tikai šo vienu lietu, mēs nākamajos 15 gados radīsim 1 triljonu lielus ienākumus," teica ASV prezidents.
"Amazon" vadītājs Džefs Bezoss savas kompānijas blogā paziņoja, ka atbalsta gan Baidena infrastruktūras attīstības plānu, gan prezidenta ieceri to finansēt, paaugstinot uzņēmumu ienākuma nodokli. Pēc Bezosa domām, investīcijas prasīs piekāpšanos no visām pusēm – gan attiecībā uz to, ko tās ietver, gan attiecībā uz to, kā tās tiks apmaksātas, tādēļ uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes celšana ir atbalstāma.
Atbalstu ASV virzītajai idejai par globālu minimālo uzņēmumu ienākuma nodokli atzinīgi novērtējušas Eiropas lielākās ekonomikas.
Francijas finanšu ministrs Bruno Le Mers aģentūrai AFP atzinis, ka "globāla vienošanās par starptautiskajiem nodokļiem tagad ir sasniedzama", tādēļ viņš aicinājis valstis "izmantot šo vēsturisko iespēju".
Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs ASV finanšu ministres paziņojumu nosauca par "lielu soli uz priekšu" cīņā, lai apturētu valdības ieņēmumu samazināšanos.
Viņš piebilda, ka vienošanās šajā jautājumā varētu tikt panākta šogad.
Eiropas Komisija (EK) pauda līdzīgu noskaņojumu, tās pārstāvim Danielam Ferijam uzsverot, ka Eiropas Savienība aicina "visus globālos partnerus turpināt iesaistīties šajās diskusijās un bez kavēšanās turpināt darbu".
"Godīga nodokļu iekasēšana digitālajā ekonomikā ir Eiropas Savienības un Eiropas Komisijas prioritāšu augšgalā un mēs turpinām būt apņēmības pilni nodrošināt to, ka visi uzņēmumi – arī digitālie – maksā savu godīgu daļu nodokļu vietā, kur tiem pienākas to darīt. Mēs ceram, ka ministres Jelenas paziņojumi radīs jaunu impulsu, lai panāktu vienprātību par globālu risinājumu šovasar," sacīja EK pārstāvis.
Arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ideju atbalsta. "Mēs jau ilgu laiku esam aicinājuši noteikt globālu minimālo uzņēmumu ienākuma nodokli, un iemesls tam ir tas, ka citādi mēs redzam izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un šīs nodokļu oāzes. Un tas samazina ienākumu, ko valstis gūst, lai varētu atļauties nepieciešamos sociālos un ekonomiskos tēriņus," sacīja SVF pārstāve.
Reformu, kuras mērķis ir izbeigt nodokļu konkurenci starp valstīm un nodokļu oāžu izmantošanu, jau apsprieduši arī G20 valstu finanšu ministri un darbs turpinās.
Tiek pieļauts, ka starptautiskā reforma sastāvētu no divām daļām: minimālās nodokļu likmes un sistēmas izveides, lai katrā valstī modulētu uzņēmumu ienākuma nodokļus, pamatojoties uz peļņu, neatkarīgi no to galvenās mītnes – kas, visticamāk, visvairāk ietekmētu tehnoloģiju gigantus.
