Vēja un saules potenciāls enerģijas radīšanā Latvijā līdz šim praktiski gandrīz netiek izmantots. No elektroenerģijas piegādes iekšējam tirgum kopējā apjoma vēja saražotā elektroenerģija esot tikai trīs procenti, bet jebkuri centieni izveidot jaunus vēja parkus atduras pret garām tiesvedībām.
Pašreizējā kārtība nosaka, ka gala lēmums par būvatļaujas izsniegšanu to būvniecībai jāpieņem pašvaldībai, kas tādējādi nokļūst teju vai ķīlnieka lomā, jo neatkarīgi no tā, kam teikt "jā", otra puse to pārsūdzēs.
Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa (Latvijas Reģionu apvienība) skaidroja, ka viņa pārstāvētā pašvaldība ir viena no tām, kur ir spēkā tiesvedība par vēja elektrostaciju (VES) izbūvi un aprīļa sākumā būs otrās instances rezultāts.
Mainoties ģeopolitiskajai situācijai, enerģētiskās atkarības mazināšana ir ļoti svarīga, tāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) prezentēja informatīvo ziņojumu par VES virs 50 megavatstundām izbūves procedūras optimizēšanu, samazinot procedūras ilgumu no vairākiem gadiem līdz sešiem mēnešiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!") norādīja: "Šajā procedūrā ir paredzēts, ka sākotnēji, kad uzņēmējs atnāks ar savu ieceri, tur jau pamatā ir tā, ka uzņēmēji ir veikuši nozīmīgu izpētes darbu, lai saprastu, kur to var realizēt. Valsts vides dienests izdos tehniskos noteikumus, kuros tiks ietvertas vides aizsardzības prasības un citi noteikumi, kas ir jāievēro. Pēc tam Ministru kabinets pieņems lēmumu par nacionālā interešu objekta statusa noteikšanu."
Plānots, ka tādējādi vairs nebūs vajadzīgs ietekmes uz vidi novērtējums, kura izstrāde prasa vismaz gadu, un nereti atzinums var būt arī negatīvs. Savukārt būvatļaujas izsniegšana, objekta pieņemšana ekspluatācijā un būvniecības kontrole būtu nevis pašvaldību, bet Būvniecības valsts kontroles biroja pārziņā.
Važa pauda: "Sabiedrības iesaiste tur tā kā maz ir paredzēta, bet tas, ka ir šajos apstākļos un pie šīs ģeopolitiskās situācijas ir nepieciešamas izmaiņas, lai šo problēmu varētu risināt, tas, protams, ir vajadzīgi."
Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis (Latvijas Zemnieku savienība) norādīja: "Es pat atbalstītu šāda vēja parku būvniecību, ja tas būtu meža teritorijās vai kaut kādās teritorijās, kas nebūtu lauksaimniecības zemes. Zemgalē, labajās lauksaimniecības zemēs, nu, nebūtu tas, manuprāt, labākais variants."
Tikmēr vēja enerģijas asociācijā ReTV pauda, ka virziens esot pareizs, bet ziņojumā esot saskatāmi riski iespējamām tiesvedībām.
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs norādīja: "Stāsts ir par niansēm. Tam gala risinājumam ir jābūt tādam, kas ietver sevī gan enerģētikas intereses, tūlītējas, uzreiz atrisināmas, gan pašvaldību un vides pārstāvju intereses. Tam joprojām jābūt balansā. To balansu nevar panākt, kādu no šim interesēm vienkārši atmetot."
Asociācijas ieskatā, pirms lēmuma pieņemšanas būtu nepieciešama diskusija ar visām iesaistītajām pusēm.
Tikmēr ministrija plāno, ka likumam, kas regulētu šos procesus, valdībā jānonāk mēneša laikā.
KONTEKSTS:
VARAM plāno izstrādāt un izskatīšanai valdībā virzīt jaunu likumprojektu, kas ļaus ievērojami īsākā laikā saskaņot vēja parku attīstības projektus.
