Lai gan vēju parku būvniecība Latvijas jūras teritorijā ir tikai laika jautājums, pašlaik vēl sauszemē ir daudz neizmantotu resursu, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Toms Nāburgs.
Nāburgs skaidroja, ka valstis ar jūras krasta līniju plāno vai jau attīsta vēja parkus jūrā, un, viņaprāt, arī Latvijas nebūs izņēmums: “Līdz ar to vēja parki jūrā Latvijas teritorijā nav jautājums “vai?”, bet “kad?”. Vīzijas līmenī tam būtu jābūt nākamo piecu līdz desmit gadu jautājums.”
Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka Latvijā vēl ir liels potenciāls sauszemē, kas vēl nav apgūts. Līdz ar to nevajadzētu steigties ar vēja parku būvniecību jūrā, jo sauszemē ražošanas pašizmaksa ir par aptuveni 20% zemāka nekā jūra.
Taujāts par vēja parku ietekmi uz procesiem jūrā, piemēram, vibrāciju ietekmi uz zivīm, Nāburgs uzsvēra, ka tehnoloģijas vēl tiek attīstītas. “Uz to brīdi, kad mēs Latvijā pēc pieciem gadiem tiešām būvēsim vēja parkus, tehnoloģijas būs krietni progresējušas. (..) Uz doto brīdi var runāt par kādu mikroskopisku ietekmi, bet esmu pārliecināts – tajā brīdī, kad būvēsim, tā būs minimizēta, lai par to vispār nediskutētu," viņš pauda.
Savukārt Latvijas Zivsaimnieku asociācijas vadītājs Inārijs Voits uzskata, ka vēja parku attīstīšanas dēļ zvejnieki pazaudēs dažas zvejas vietas, to gan nevarētu būt daudz. Tāpēc, viņaprāt, zvejniekiem būtu jāsaņem kompensācijas par vēja parku būvniecību zvejas vietu tuvumā.
Lai salāgotu dažādu nozaru intereses, pašlaik top jūras telpiskais plānojums. Šāda plānošana esot iespēja garantēt to, ka turpmāk jūru varēs izmantot gan tradicionālajā nozarēm, piemēram, transportam, zvejai, gan iespēja nākotnē attīstīties, piemēram, izmantot enerģijas iegūšanai, norāda institūta "Bior" Zivju resursu pētniecības departamenta Jūras nodaļas vadītājs Didzis Ustups.
Intereses ne tikaistarp nozarēm, bet arī starp valstīm tiek mēģināts salāgot Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) konferencē, kas no 19. līdz 23.septembrim notiek Rīgā. Ustups skaidroja, ka dažādām valstīm dati var atšķirties un salāgot tos un arī intereses nav vienkārši. Piemēram, ja kaimiņš uzbūvē pie robežas lielu vēja parku, tas ir ierobežojums tuvējai zvejniecībai.
