Aktuāli

Politologs Ivars Ījabs par politisko situāciju Latvijā

Aktuāli

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis par IKP pieaugumu otrajā ceturksnī

Ar Eiropas naudu zvejnieku saimniecībās no zivīm nepaliks pat astes

Ar Eiropas naudu zvejnieku saimniecībās no zivīm nepaliks pat astes

Līdz 2020. gadam no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Latvijas zvejniekiem pieejami vairāk nekā 183 miljoni eiro. Līdz šim rezervēti jau 40 procenti visas naudas, bet pilnībā īstenoti projekti 13 miljonu eiro apmērā. Zemkopības ministrijā apgalvo, ka noteiktajā laikā zvejnieki paspēs iztērēt visu naudu. Tādējādi būs atjaunotas flotes, ieviestas jaunas tehnoloģijas un attīstīta dīķsaimniecība. Tomēr galvenais ieguvums, ka vairāk naudas ar pievienoto vērtību paliks pašiem zvejniekiem.

Pirms 21 gada dibinātā zvejnieku saimniecība «Irbe» darbu sāka ar zveju piekrastes zonā Kolkas pagastā, bet nu nodarbina 85 strādājošos, Rojas ostā bāzē septiņus zvejas kuģus, apgroza četrus miljonus eiro gadā un ir lielākais zvejniecības uzņēmums, kas nodarbojas ar rūpniecisko zveju Rīgas jūras līcī. Kompānijas īpašnieki ir brāļi Ansis un Lauris Jirgeni, kas paši atzīst, ka no pirmās dienas strādājuši ar mērķi samazināt zvejniecības pamatprodukta – reņģu un brētliņu – pašizmaksu. Tas nozīmē ne tikai ieviest Eiropas Savienības prasības, bet arī modernizēt floti, nolīgt gudrus speciālistus un ieviest Latvijā neizmantotas zvejas metodes.

Ar Eiropas atbalstu attīstītās arī piekrastes zvejnieki
00:00 / 05:33
Lejuplādēt

Lauris Jirgens izrāda vēl pavisam jaunu būvi – attīstībā tikuši līdz paši savam zivju pārstrādes ceham. Līdz šim vairāk strādāja citiem, jo nozvejotās zivis vai nu realizēja svaigā veidā, vai arī sagatavoja filejas un liemeņus pārstrādātājiem. Tagad zvejnieku saimniecība «Irbe» apņēmusies ar savu vārdu parakstīt arī gatavo produkciju.

"Varam sākt strādāt, ražot šeit  produkciju," saka Lauris Jirgens. "Tagad tikai sākam ražot paraugus, vedam uz analīzēm."

Ar vairāk nekā miljona eiro investīcijām netālu no jūras novāktas kolhozu laiku zivju pārstrādes būves, bet to vietā uzcelta kompakta ražotne.

Tur taps nesterilizēti zivju konservi, ko saprotamā valodā sauc par sālītām, marinētām, ceptām un kūpinātām zivīm.

"Brētliņas garšvielu sālījumā, mūsu pašu nozvejotās Rīgas jūras līcī, sagatavotās," saka Lauris. "Tradicionāls pieprasīts un garšīgs produkts."

Līdz ar to attīstību iegūs ne tikai uzņēmums, kas daļu nozvejotā varēs paši pārstrādāt, tādējādi radot pievienoto vērtību. Jaunā ražotne dos arī darbavietas, turpina Lauris Jirgens. "Vienā maiņā paredzētas 15 sievietes un pieci vīrieši," nebūs tā, ka vienu produkcijas veidu ražos visu cauru gadu. Līdz ar to darbiniekiem darbs būs dažāds atkarībā no ražošanas nepieciešamības. 

Zvejnieku saimniecība «Irbe»

Ar Eiropas Savienības atbalstu saimniecība «Irbe» nupat izbūvējusi arī savas notekūdeņu attīrīšanas ietaises, ko plāno palaist septembrī. Pašvaldības tarifs nemitīgi kāpis, tādēļ pašiem savas būšot izdevīgākas. Savukārt noslēgumam tuvojas vēl viens vērienīgs projekts - zivju proteīna jeb miltu un zivju eļļas ražotne. Tās izveidē vairāki uzņēmēji apvienojušies biedrībā «Kurzemes Zvejniecības ražotāju organizācija». Ar to tāda saimniecība kā «Irbe» iegūs neatkarību no zivju atlieku pārstrādātājiem, kas pašlaik Latvijā esot tikai divi un no kuriem vienam esot problēmas ar norēķiniem, bet otrs lielo apjomu dēļ zvejniekiem mēdz atteikt. Un tad visa ražošana apstājas, vairāku dienu piespiedu dīkai nolemjot arī zvejas kuģus.

Tomēr ar Eiropas atbalstu attīstīties var ne tikai tā saucamie lielie uzņēmēji, bet arī piekrastes zvejnieki.

Kā stāsta Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktora vietnieks Ričards Derkačs, no visiem pieejamajiem 183 miljoniem eiro uz 44  miljoniem var pretendēt tieši piekrastes zvejnieki.

"Vismaz 21 piekrastes zvejnieka projekts atrodas Lauku atbalsta dienestā, vidējā projekta summa piekrastē ir 193 000 eiro," sacīja Derkačs. Viņš uzsvēra, ka atbalsta mērķis ir panākt efektīvu un inovatīvu piekrastes zvejniecību.

Rojas osta

No visas zvejniekiem pieejamās atbalsta naudas rezervēti pašlaik ir 74 miljoni eiro. Tā kā mūsu ierēdņiem un valdībai ilgi gāja ar Ministru kabineta noteikumu izstrādi, projektus tā jēdzīgi īstenot var tikai tagad, lai gan plānošanas periods teorētiski sākās jau 2014. gadā. Tomēr ministrija nešaubās, ka līdz noteiktajam 2020. gadam visa fondu nauda nonāks pie zvejniekiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt