"Šī ir aisberga redzamā daļa, jautājums ir, cik liela ir tā neredzamā daļa. Tā ka tas process vēl noteikti turpinās," sacīja LAA vadītājs.
Pēc viņa teiktā, lauksaimnieku līdz šim pieteiktā zaudējumu summa ir aptuveni trīs miljoni eiro. Gala skaitlis būs zināms tad, kad būs skaidrs, cik no veldrē sagāztajiem labības laukiem tiks nokulti. Abāšins pieļāva, ka daļa lauksaimnieku kādas zaudējumu atlīdzības jau ir saņēmuši.
LAA vadītājs atzina, ka lauksaimniekiem ir paredzēts valsts atbalsts sējumu apdrošināšanai un nozarē to arī labprāt izmanto.
"Pirms gadiem pieciem apdrošināmo sējumu platība bija ap 200 000 hektāru, bet šogad tā sasniegs 400 000 hektārus. 2015. gadā sējumus apdrošināja ap 50 saimniecības, bet šogad – ap 1000. Tā ka tā tendence ir viennozīmīgi skaidra, ka arvien vairāk zemnieku valsts subsidēto instrumentu izmanto," sacīja Abāšins.
Pēc viņa teiktā, lauksaimnieku interese par iespēju apdrošināt savus sējumus ar katru gadu pieaug, jo zemnieki vēlas nodrošināties pret zaudējumiem, ko rada dažādi laika apstākļi. "Katru gadu kaut kas gadās. Citu gadu izsalst kaut kādas platības, tātad attiecīgi šis instruments par ļaunu zemniekiem noteikti nenāk."
Runājot par lauksaimnieku bažām, ka varētu samazināties valsts atbalsts risku apdrošināšanai, Abāšins sacīja, ka ilgtermiņā zemnieku interese par risku apdrošināšanu nozarē nemazināsies. Tiesa, jautājums ir par to, vai šobrīd ir īstais brīdis mazināt valsts atbalstu par polisi, ko 70% apmērā patlaban sedz valsts, bet plāns ir šo atbalstu mazināt līdz 50%.
