Raidorganizācija “YLE” informē, ka naudas atmazgāšanas shēmu izveidojuši vairāki Krievijas uzņēmēji, tostarp prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātas personas. Viņa bērnības draugs - mūziķis Sergejs Roldugins - ar bankas palīdzību pārskaitījis vairāk nekā 60 miljonus eiro no čaulas kompānijām.
Starp aizdomīgajiem “Nordea” klientiem ir arī Krievijas investīciju bankas “Troika Dialog” vadītājs Rubens Vardanjans.
"Šis ir tiešām pārsteidzoši. Ir vairāki gadījumi, kuros vajadzēja zvanīt trauksmes zvaniem. Nevienam nevajadzētu iesaistīties darījumos ar riska klientiem. Piemēram, ja nespēj identificēt uzņēmuma struktūru, darījumi ir jāpārtrauc," komentēja Somijas Policijas koledžas pētniece Pirjo Jukarainena.
Pašreizējie likumi pieprasa bankām identificēt savus klientus un noteikt aizdomīgu līdzekļu izcelsmi. Par skaidru riska faktoru liek manīt situācija, kad kompāniju nepārprotami vada fiktīvs direktors vai starpnieks. “Nordea” klientu vidū ir simtiem šādu kompāniju. Par to liecina žurnālistu iegūtās liecības par naudas pārskaitījumiem, e-pasta sarakstes un uzņēmumu dokumenti laika periodā no 2005. līdz 2017.gadam. Šajā periodā notikuši darījumi vismaz 700 miljonu eiro apmērā – no kuriem daļa aizdomīgu – kas vēlāk nonākuši “Nordea” banku grupā.
"Mēs uzskatām – un to vēl būs jāpierāda prokuroram – ka vairāki simti miljoni dolāru no Magņitska lietas plūduši cauri "Nordea" bankas kontiem. Patiesībā šobrīd saprotam, ka gandrīz katru Eiropas banku skārusi Krievijas naudas atmazgāšanas shēma. Un visi to darījuši tik ikdienišķi, domājot, ka nebūs sekas," stāstīja “Hermitage Capital” investors Bils Brauders.
"Eiropas bankas ir ļoti gausas kārtīgu naudas atmazgāšanas pārbaužu ieviešanā. Tāpēc nav brīnums, ka viņiem ar to iet tik slikti. To var bieži redzēt tiesu dokumentos. Bankas apgalvo, ka šāds bizness nodara risku reputācijai, bet ka peļņa ir tā vērta. Tāpēc ir problemātiski paļauties uz to, ka bankas pašas sekos likumiem. Jo viņu motivācija ir nest peļņu akcionāriem," uzsvēra žurnālists Olivers Balo.
No Vardanjana radītās naudas atmazgāšanas shēmas labumu guvis ne tikai iepriekš minētais Rodulgins, kurš ir arī Putina bērnības draugs, bet arī britu princis Čārlzs.
Pēc "The Guardian" rakstītā, princis laikā starp 2009. un 2011. gadu saņēmis 200 miljonu eiro lielu ziedojumu no kompānijas, kas bāzēta Britu Virdžīnu salās, kas zināma kā nodokļu paradīze. Šī nauda izmantota 18.gadsimta būvētas skotu lauku muižas atjaunošanai. Prinča pārstāvis teicis, ka Čārlzs par naudas izcelsmi neesot zinājis .
Iespējamajā naudas atmazgāšana shēmā bijušas iesaistītas arī tagad slēgtās Lietuvas bankas “Ūkio bankas” un “Snoras”, taču par konkrētu personu atbildību varēs spriest tikai pēc plašākas izmeklēšanas. Dokumenti patlaban ir nodoti pētniecisko žurnālistu konsorcijam un Lietuvas medijiem.
