Aiz ledus haļļu piketa - pašvaldību, "Metalurga" un elektrības ražotāja intereses

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Ekonomisko spuldzīšu ieskrūvēšana neglābs ledus halles no elektrības rēķinu lēciena. Otrdien pie valdības nama notiks pirmais haļļu un sporta skolu darbinieku un audzēkņu pikets ar prasībām samazināt elektroenerģijas tarifu vai nodokļus sporta būvēm. Lai arī cik cēli būtu ledus arēnu īpašnieku mērķi, akcijai līdzi nāk politisku motīvu nokrāsa.

„2001.gadā, kad uzcēla halli, maksājām divus tūkstošus latu, tagad mēnesī par elektrību maksājam 12 tūkstošus,” stāsta Visvaldis Danenbergs, Jelgavas ledus halles tehniskais direktors. Ēdelīgās 400 vatu spuldzes halles darbinieki nomainīja uz ekonomiskajām LED spuldzēm, taču arēna nevar atļauties ieslēgt visas lampas. Deg katra trešā.

Lai gan halles saimnieki cenšas cenas necelt, sportotāju rindās ir jūtams atbirums. Nenāk vairs studenti, nav vairs ledus noslogots līdz vieniem naktī. Tāpēc par cenu celšanu nevar būt ne runas.

Pēdējos gadus ledus laukuma īpašnieks - Sporta komplekss Zemgale - strādājis ar zaudējumiem. Trešdaļa šajā uzņēmumā pieder pašvaldībai - Jelgavas pilsētai. Tā caur savu Ledus sporta skolu ik gadu atvēl ledus īrei ievērojamas summas - 220 tūkstošus latu jeb ap 500 latiem uz bērnu.

Jelgavas domes priekšsēža vietnieks Aigars Rublis (Vienotība) uzskata, ka no valsts budžeta šogad piešķirtie 50 tūkstoši sporta skolas treneru algām un atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa ledus hallei ir nepietiekams atbalsts. „Ja cenu pieaugums turpināsies, vajadzēs domāt par atteikšanos no daiļslidošanas, kur mums ir panākumi, vai atteikšanos no hokeja komandas, vai atteikšanos no Virslīgas komandas atbalsta,” saka Rublis.

Jelgavas ledus halles direktors Armands Ozollapa neredz citu variantu, kā doties kliegt pie valdības logiem, jo uz daudzām ministrijām sūtītajām vēstulēm atbildes tā arī nav saņemtas: „Ja vēl kaut ko pieliks [pie elektrības rēķina], taisām ciet to halli, es nezinu, kur tie bērni liksies.”

Pamats cenu lēcienam ir pēdējā gada laikā daudz aprunātais atbalsts elektrības ražotājiem gāzes spēkstacijās un no atjaunojamiem energoresursiem. No aprīļa rūpnīcām, ledus hallēm un citiem uzņēmumiem maksājums par subsidējamo elektrību rēķinā palielinājās par 54%.


Bez "Arēnas Rīga" Latvijā ir 17 mazākas ledus halles un elektrības rēķini tām visām sit sāpīgi. Šīs arēnas apvienojušās Ledus haļļu asociācijā, kas otrdien pie valdības nama rīkos piketu, prasot pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu vai kādu citu risinājumu elektrības dārdzībai.

Latvijas Radio noskaidroja, ka viena no ledus hallēm Ikšķilē pieder uzņēmējam Jurim Feodorovam, kurš kā Ogres HES vadītājs pelna no dāsnās atjaunojamās enerģijas atbalsta sistēmas. Pērn Ogres HES saņēma 160 tūkstošus latu virs elektrības tirgus cenas. Gada pārskatā tāda arī parādās HESa peļņa.

Feodorovs apliecina, ka viņa ledus halles darbinieki piketā piedalīsies, taču divkosību savā rīcībā nesaskata, jo ne jau HES saņem lielāko atbalstu, bet gan "Latvenergo" koģenerācijas stacijas. Viņš pieļauj, ka Ikšķiles ledus laukumu slēgs ciet - taisīs par veikalu, kā to izdarīja Aizkrauklē.

Haļļu īpašnieku-piketētāju saraksts liek uzdot jautājumu, vai aiz rūpēm par iedzīvotāju brīvā laika pavadīšanu pēc stundām un darba neslēpjas arī kas cits. Liepājas arēna pieder uzņēmumam "Liepājas metalurgs", kurš savu bēdīgo stāvokli skaidro tieši ar elektrības cenām un gaida valdības palīdzību.

Daudzas halles pieder pašvaldībām, kurās pie varas ir valdībai opozīcijā esoši politiskie spēki, kuri savulaik līdzdarbojušies elektrības iepirkšanas sistēmas izveidē. Uz to norāda arī Reformu partijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (Reformu partija). „Tie cilvēki, kas publiski pauž asociācijas viedokli vai ir ledus haļļu pārstāvji, paši bijuši politiķi, kuru laikā, visticamāk, šie lēmumu ir tikuši pieņemti. Tā dīvaini sanāk,” vērtē Pavļuts.

Politikā daudz pieredzējušam, Reģionu aliansi pārstāvošam Jelgavas domniekam Dainim Liepiņam (Reģionu alianse) pieder Ozolniekos esošā OZO halle. Viņš piekrīt, ka savulaik kāds noteikti ir veidojis shēmas, lai nopelnītu uz paaugstinātajiem elektrības tarifiem, taču Pavļuta attieksme viņu sanikno: „Ja ir cilvēks klerks un demagogs, tad viņš ir tādas visā savā darbībā. Cienījamais Pavļuts, ja kaut reizi mūžā būtu vadījis uzņēmumu, kur viņš būtu atbildīgs par darbiniekiem, viņu ieņēmumiem un biznesu kopumā, tad viņš visdrīzāk paklusētu, nevis virinātu savas vārsmas, ko viņš ir samācījies, lai aizsargātu savu bezdarbību.”

Saskaņā ar valdības uzdevumu ekonomikas ministrijai līdz 1.jūlijam jāsagatavo detalizēts plāns kā ierobežot valsts atbalstu elektrības ražotājiem. Mazākus rēķinus ministrs nesola, bet runā par subsidētās enerģijas pieauguma apstāšanos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti