Samazināto PVN likmi 5% apmērā svaigiem dārzeņiem, ogām un augļiem uz pilotprojekta laiku ieviesa 2018. gadā, vienlaikus nosakot četrus sasniedzamos rādītājus. Zemkopības ministrija nupat pabeigusi gala ziņojumu par projekta rezultātiem un norāda, ka izpildīti visi prasītie kritēriji.
“Bija noteikts, ka PVN maksātāju skaitam šajā periodā ir jāpalielinās par 10%. Mūsu dati liecina, ka tas pieaudzis par 9%. Otrs ir augkopības un dārzeņkopības nozares preču un pakalpojumu apgrozījuma pieaugums par 6%. Tas šajā laikā pieaudzis par 9%. Savukārt budžetā neiegūtā summa bija plānota ik gadu 6 miljoni eiro, bet rezultāts ir labāks. 2018. gadā tas bija pat ar pozitīvu ietekmi, bet pērn budžetā neiegūtais PVN ir 2,2 miljoni. Visi mūsu cipari balstīti uz Valsts ieņēmumu dienesta doto informāciju,” pastāstīja Zemkopības ministrijas speciāliste Biruta Ingiļāvičute.
Tāpat projekta laikā vietējo augļu un dārzeņu patēriņam ik gadu jāpieaug par 2%. Ministrijas apkopotie dati liecina, ka pērn tas palielinājies par 9% (iepriekš 2018. gadā par 10%). Savukārt nozares vidējam atalgojumam ik gadu jākāpj par 6 %, un ziņojumā secināts, ka pērn tas pieaudzis par 9% (2018. gadā tas pieaudzis par 11%).
Finanšu ministrijas (FM) ieskatā samazinātā PVN programma noteiktajai pārtikas grupai nav bijusi sekmīga un norādītie aprēķini ir maldīgi.
“Mēs uzskatām, ka samazinātā likme nav fiskāli labākais instruments, lai sasniegtu mērķus.
PVN likmes samazināšanas rezultātā sabiedrība nesaņem gaidīto augļu un dārzeņu cenu samazinājumu, tātad būtībā ieguvējs ir tikai uzņēmējs. Tāpat tas prasa lielus budžeta resursus.
Ja raugāmies uz samazināto likmi augļiem un dārzeņiem, tad mums ar Zemkopības ministriju ir dažāda datu interpretācija. Mūsu dati liecina, ka tie ir mīnus 3,5 miljoni valsts budžetā. (..) Taču ir jautājums par datu resursu, jo viņi izmanto savai analīzei arī tos lauksaimniekus, kuriem nav darījumu ar samazināto PVN, bet šos darījumus tas neskar,” skaidroja FM Nodokļu analīzes departamenta direktore Kristīne Bāra.
Zemkopības ministrija gan norāda, ka Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) veiktais augļu un dārzeņu cenu monitorings Baltijas valstu veikalu tīklos liecina, ka, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā šai pārtikas grupai cenas esot kritušās par 11,7 procentpunktiem. Savukārt ēnu ekonomikas samazinājumu augļu un dārzeņu sektorā ministrija lēš ap 20% apmērā divu gadu laikā.
Vienlaikus šomēnes parādījusies atsevišķu tirgotāju un zemnieku organizāciju iniciatīva portālā Manabalss.lv, lai savāktu parakstus par samazināta PVN piemērošanu arī svaigai gaļai, zivīm, olām un pienam. Līdzīga iniciatīva gan iepriekš noraidīta vairākkārt.
“Tas veicinātu vietējo lauksaimniecisko uzņēmējdarbību, jo viņi šo daļu, ko šobrīd nomaksā augstajā PVN, varētu ieguldīt attīstībā, samaksāt darba algās. Un mēs būtu konkurētspējīgāki, eksportējot produkciju,” sacīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes pārstāvis Guntis Vilnītis.
Jautājumam nonākot valdības dienas kārtībā, arī Zemkopības ministrija aicinās ne vien saglabāt 5% PVN likmi augļiem un dārzeņiem, bet piemērot to arī citām svaigas pārtikas grupām no nākamā gada, saka Ingiļāvičute.
Informatīvais ziņojums patlaban tiek saskaņots ar ministrijām un valdībā varētu nonākt jau nākamajā nedēļā.
