Šī gada pirmajos septiņos mēnešos ES dalībvalstis iztērējušas gandrīz 5,3 miljardus eiro, lai iegādātos Krievijas sašķidrināto dabasgāzi.
Laikā no 1. janvāra līdz 31. jūlijam ES importēja 22 miljonus kubikmetru Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes, kas ir par 40% vairāk nekā tajā pašā laika posmā 2021. gadā.
EU imports of Russian LNG have jumped 40% since Ukraine invasion.
— Global Witness (@Global_Witness) August 30, 2023
Europe’s energy system is a climate disaster and a security risk, funding war regimes and fuelling deadly extreme weather.
We need a phase-out plan for #FossilGashttps://t.co/eB7QF28db5
Šos skaitļus ir izgaismojusi starptautiskā nevalstiskā organizācija "Global Witness", kas apgalvo, ka līdz 31. jūlijam ES dalībvalstis bija iegādājušās 52% no Krievijas šogad eksportētās sašķidrinātās dabasgāzes apjoma.
Salīdzinājumam, pērn tie bija 49%, bet 2021. gadā – 39%. No ES kopējā šogad importētā sašķidrinātās dabasgāzes apjoma Krievijas sašķidrinātā dabasgāze veido 16%.
Pērkot Krievijas gāzi, tiek finansēts karš pret Ukrainu
Ziņojumā teikts, ka ES dalībvalstis Spānija un Beļģija ir lielākās Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes importētājas aiz Ķīnas.
Spānija šī gada pirmajos septiņos mēnešos ir iegādājusies 18%, bet Beļģija – 17% no Krievijas eksportētās sašķidrinātās dabasgāzes.
Taču ne Spānija, ne Beļģija nav galvenās šīs gāzes patērētājās. Visticamāk, to iepirktā dabasgāze pēc tam nonāca citās Eiropas valstīs.
"Global Witness" norāda, ka, iegādājoties dabasgāzi no Krievijas, pircēji finansē Maskavas izvērsto asiņaino pilna apmēra karu Ukrainā.
Organizācija arī norāda uz ES dalībvalstu divkosību, aktīvi nosodot Krievijas karu Ukrainā, bet vienlaikus iepludinot lielas summas šīs valsts budžetā.
Jūlijā "Global Witness" publicēja ziņojumu, kurā bija teikts, ka Francijas enerģētikas milzis "Total" šogad iegādājies vismaz 4,2 miljonus kubikmetru sašķidrinātās dabasgāzes no Krievijas.
Organizācija apsūdzēja "Total" Krievijas "kara mašīnas" finansēšanā, tādējādi veicinot karu Ukrainā un apdraudot Eiropas drošību. Uzņēmums visus pārmetumus noraidīja, paziņojot, ka tas ievēro visas ES noteiktās sankcijas un ir nosodījis Krievijas karu Ukrainā.
Krievijas dabasgāze nav pakļauta ES sankcijām
Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes imports uz ES ir pieaudzis, neraugoties uz amatpersonu aicinājumiem pārtraukt energoresursu iegādi no agresorvalsts.
ES enerģētikas komisāre Kadri Simsone martā mudināja bloka dalībvalstis un uzņēmumus neslēgt jaunus līgumus par Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm.
Savukārt Spānijas enerģētikas ministre Teresa Ribera aicināja savas valsts iedzīvotājus un uzņēmumus vairs neiegādāties Krievijas sašķidrināto dabasgāzi.
Ribera gan atzina, ka ir izveidojusies absurda situācija, jo Krievijas dabasgāze nav pakļauta ES sankcijām, atšķirībā no naftas un akmeņoglēm.
Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes imports uz ES ir pieaudzis laikā, kad bloks ir ievērojami samazinājis Krievijas dabasgāzes importu pa cauruļvadiem.
Krievijas dabasgāze ir aizstāta ar sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm no ASV, Kataras un citām valstīm, kā arī ar atjaunojamiem energoresursiem.
ES ir apņēmusies līdz 2027. gadam pilnībā atteikties no Krievijas energoresursiem.
