Valsts vairs nekompensēs elektroenerģijas izmaksu pieaugumu visiem juridiskajiem lietotājiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 2 mēnešiem.

No aprīļa valsts vairs nekompensēs elektroenerģijas izmaksu pieaugumu visiem juridiskajiem lietotājiem. Tas nozīmē, ka šo atbalstu vairs nesaņems uzņēmumi un arī valsts iestādes, izglītības iestādes, slimnīcas. Daļa klientu valsts atbalsta trūkumu neizjutīs, jo elektroenerģijas cena jau šobrīd kritusies līdz apjomam, kuru valsts nekompensē. Sarežģītāka situācija ir tiem, kam slēgti līgumi ar augstu fiksētu cenu. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera lēš, ka aptuveni trešdaļai uzņēmumu ir šādi ilgtermiņa līgumi. 

ĪSUMĀ:

  • Juridiskiem lietotājiem elektroenerģijas izmaksu kāpumu kompensēja no oktobra līdz marta beigām.
  • Šiem lietotājiem kompensēja 50% virs elektroenerģijas cenas 160 eiro par megavatstundu.
  • Atbildīgā ministrija patlaban neplāno kompensāciju mehānismu pagarināt.
  • Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija: Sarežģītāka situācija tiem, kam slēgti līgumi ar augstu fiksētu cenu.
  • Tirgotāju aptauja: Aptuveni trešdaļai uzņēmumu ir ilgtermiņa līgumi ar fiksētu cenu.

Valsts vairs nekompensēs elektroenerģijas izmaksu pieaugumu visiem juridiskajiem lietotājiem
00:00 / 03:43
Lejuplādēt

No oktobra līdz šim brīdim valsts juridiskiem lietotājiem kompensēja elektroenerģijas izmaksu kāpumu 50% apmērā virs elektroenerģijas cenas 160 eiro par vienu megavatstundu. Atbalstu juridiskajiem lietotājiem piešķīra automātiski, kompensāciju ik mēnesi pārskaitot 15 elektroenerģijas tirgotājiem, kas šiem klientiem piemēroja minēto atlaidi. 

Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece enerģētikas jautājumos Līga Rozentāle norādīja, ka pēdējos mēnešos elektroenerģijas cenas biržā samazinājušās jau krietni zem kompensējamā apmēra. Patlaban kompensāciju mehānismu nav plānots pagarināt.

Rozentāle klāstīja: "Piemēram, martā elektroenerģijas cena jau bija ap 87 eiro par megavatstundu. Līdz ar to šie lietotāji jau šobrīd nesaņēma valsts atbalstu, jo vienkārši šis valsts atbalsta slieksnis netika sasniegts. Taču arī, ja iepriekš noslēgts daudzmaz pieņemams ilgtermiņa līgums ar fiksētu cenu un tā ir bijusi saprātīga, tad šiem enerģijas lietotājiem nevajadzētu izjust kādu īpašu cenu lēcienu pēc marta beigām."

Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis vērtēja, ka sarežģītāka situācija ir tiem juridiskajiem klientiem, kam ilgtermiņa līgumi slēgti neizdevīgajā laikā ar fiksētu cenu, vienlaikus viņš vērš uzmanību, ka klientiem ir tiesības šos līgumus pārskatīt.

"Tā situācija ir izveidojusies pietiekami komplicēta, jo līgumu nosacījumi, kurus klienti iepriekš atzinuši par vēlamiem un paši pieprasījuši no tirgotāja, tad šobrīd tie pavērsušies pretēji. Es uzskatu, ka šajā gadījumā noteikti katram lietotājam jāīsteno dialogs ar savu tirgotāju, jācenšas panākt kāds kompromiss par līguma pārskatīšanu vai jāvienojas par līguma pārtraukšanu. Nav un nebūs tāda viena centralizēta valstiska risinājuma, kā katram līgumam panākt noteikumu pārskatīšanu. Tas ir divpusējs klientu un tirgotāju attiecību jautājums," sacīja Valdmanis.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedru aptauja liecina, ka aptuveni trešdaļai uzņēmumu ir ilgtermiņa līgumi ar fiksētu cenu. 

Organizācijas valdes loceklis Jānis Lielpēteris stāstīja: "Nereti tieši elektroenerģijas tirgotāji šos līgumus pārskatīt nevēlas. Tie apsvērumi ir dažādi, viens no tiem ir, ka elektroenerģijas tirgotāji iepirkuši tā saucamos nākotnes darījumus, ar kuriem jāstrādā šobrīd, bet ir skaidrs, ka te visām pusēm un arī trešajai pusei – valdībai – ir jānāk kopā, lai saprastu, kādi ir labākie scenāriji, jo tā trešdaļa uzņēmumu, kas fiksējušies pamanāmi augstākā cenu apmērā, rada risku zonu."

Elektroenerģijas izmaksu atbalsts bijis gana liels atspaids ne tikai uzņēmumiem, bet arī tādām iestādēm kā slimnīcas, apliecināja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs. Un viņš bažījas, ka tas negatīvi ietekmēs nozari turpmāk. 

Kalējs sacīja: "Ir ļoti energoietilpīgas iekārtas, kā magnētiskā rezonanse, kompjūtertomogrāfija, un tur šīs izmaksas ir lielākas, un ir iestādes, kur šo izmeklējumu ir mazāk un summa ir mazāka. Mums galvenais, ka veselības pakalpojumu tarifs nav palielinājies, bet mūsu izdevumi ir būtiski pieauguši pacientu ārstēšanai tieši šī energoresursu kāpuma dēļ. Ja valsts to vairs nekompensē, tad tas nozīmē, ka slimnīcām šie izdevumi ir jākompensē no citiem ienākumiem, un tie ir tikai maksas pakalpojumi. Tas nozīmē, ka maksas pakalpojuma cena var celties."

Klimata un enerģētikas ministrijas aprēķini liecina, ka no oktobra līdz marta vidum elektroenerģijas izmaksu pieaugumu kompensācijās valsts izmaksājusi 64 miljonus eiro. No tiem šī gada sākumā izmaksāti 40 miljoni, kas nozīmē, ka vēl ir gana daudz to juridisko klientu, kas patlaban maksā augstāku cenu par vairumtirdzniecībā esošo.

Ministrija atzīmēja, ka juridiskajiem lietotājiem vēl ir 100% kompensācija par elektroenerģijas sadales un pārvades tarifu, un tā ir spēkā līdz maijam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti